Šodien ir kārtējais 11.novembris – Lāčplēša diena, kad godinām Brīvības cīņu dalībniekus, kuri tālajā 1919.gadā izcīnīja Latvijas brīvību – uzvarēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Mūsu pilsētā šo dienu tradicionāli atzīmē ar lāpu gājienu, un tas šogad pulcēja tūkstošiem un vēl tūkstošiem liepājnieku. Portāls pārliecinājās: tik daudz lāpu, veidojot gaismiņu dižupi, gājienā vēl nekad iepriekš nebija bijis.

Lāčplēša dienas lāpu gājiens ir gaidītākais 11.novembra notikums Liepājā. Tas, tāpat kā pērn, pēc Lāčplēša dienas koncerta, kurā uzstājās Valters Frīdenbergs, Zanda Štrausa un Normunds Kalniņš, sākās J.Čakstes laukumā, lai noslēgtos Ziemeļu kapos.

Lāpu gājienā piedalījās pilsētas pašvaldības pārstāvji, skolu jaunatne, jaunsargi, zemessargi, karavīri, pilsētas iedzīvotāji – visi, kuri vēlējās ar iedegtās lāpas uguni paust pateicību varoņiem, kas 1919. gada novembrī nosargāja Latvijas brīvību.

Tūkstošiem un vēl tūkstošiem ļaužu ar aizdegtām lāpām rokās plūda galvenās atceres vietas virzienā.

Kā portālam atzina liepājnieks Rustams – viens no lāpu gājiena dalībniekiem, kurš gājienā kopā ar ģimeni piedalās ne pirmo gadu: ”Es dienēju Latvijas armijā, biju vienā no pēdējiem iesaukumiem obligātajā dienestā. Dienot Sardzes pulkā, arī gājām lāpu gājienā. Diemžēl puikām, kam ir vien 19 gadu, nav īstas izpratnes par notikumiem. Tagad, kad man 34 gadi, tas ir kas pavisam cits.

Es mīlu savu Dzimteni un došanās lāpu gājienā mūs vieno. Tas ir sirdī. Domāju, ka katram latvietim.”

Trīs puikas – Mikus, Markus un Kārlis – portālam pauž pārliecību, ka lāpu gājiens un citi pasākumi, ar ko tiek atzīmēta Lāčplēša diena un 18.novembris, noteikti ir nepieciešami: ”Tie ir Latvijas svētki. Un dodoties lāpu gājienā mēs izsakām pateicību karavīriem, kuri izcīnīja Latvijas brīvību.”

Viņi skaidro, ka visi ir iestājušies Jaunsardzē: ”Lai palīdzētu Latvijai. Lai varētu Latviju nosargāt, ja tas būtu nepieciešams!”

Bet rezerves virsnieks un vēstures pētnieks Juris Raķis teic: ”Man šie ir lieli svētki. Turklāt man liels prieks, ka šogad lāpu gājienu papildina ugunsdzēsēji. Man lāpu gājiens ir pats par sevi saprotams. Latvija – tās ir manas mājas. Visi mani senči dažādos gados – Pirmajā pasaules karā, strēlniekos, krievu un japāņu karā – karoja.

Vectēvi abi karoja Otrajā pasaules karā par Latvijas brīvību. Vecāmamma bija nacionālais partizāns, par Latvijas brīvību sitās ar komunistiem. Kā es neiešu?”

”Turklāt tieši pirms 25 gadiem es biju viens no pirmajiem, kas sāka veidot atdzimušo Latvijas armiju,” viņš uzsver: ”Tieši pirms 25 gadiem!”

Noslēdzoties lāpu gājienam, Ziemeļu kapos notika piemiņas pasākums.

Taču Lāčplēša dienas pasākumi mūsu pilsētā sākās jau dienas vidū. Vispirms Liepājas pilsētas 2.mūzikas skolā notika Valsts svētku koncerts. Savukārt Jauniešu mājā jaunieši pirms došanās lāpu gājienā pulcējās pie ugunskura, lai gatavotu spēka zīmes un klausītos spēka stāstus.

Lāčplēša dienā tradicionāli tiek pieminēta 1919.gada 11.novembrī izcīnītā uzvara pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Savukārt, atzīmējot Latvijas Neatkarības proklamēšanas 98.gadadienu, 18.novembrī pulksten 17 K.Zāles laukumā notiks svinīgs koncerts, kurā uzstāsies Ralfs Eilands, Ance Krauze, Liepājas teātra aktieri Everita Pjata, Agnese Jēkabsone, Viktors Ellers un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris ”INTIS”, diriģente Ilze Valce.

Koncerts noslēgsies ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja Ulda Seska uzrunu un svētku kulmināciju – uguņošanu.

61Skatīt galeriju