Lāpu gājiens – uguns straume varoņu piemiņai

liepajniekiem.lv
Šovakar, 11.novembrī, vairāki tūkstoši liepājnieku un pilsētas viesu no Jāņa Čakstes laukumā devās tradicionālajā Lāčplēša dienas lāpu gājienā uz Ziemeļu kapiem, godinot Brīvības cīņu dalībniekus, kuri ziedoja savu dzīvību neatkarīgas Latvijas vārdā.
Atzīmējot 100. gadadienu, kopš uzvaras pār Bermonta karaspēku, Lāčplēša dienas lāpu gājiena dalībniekiem bija iespēja baudīt īpaši gatavotu muzikālu stāstu par laiku, kurā izšķīrās Latvijas valsts liktenis.
Ja pagājušā gadā pasākuma dalībniekiem lāpu ugunis ik pa laikam apdzēsa brāzmainais vējš, šoreiz laikapstākļi bija ļoti pateicīgi. Uguns straumi plūstam cauri Liepājas ielām, mēness apspīdētu, varēja vērot pilnā krāšņumā. Pēc aptuvenām aplēsēm, gājienā piedalījās vismaz trīs tūkstoši cilvēku.
“Šis ir mūsu pirmais lāpu gājiens. Iepriekšējos gados kaut kā vienmēr nesanāca. Bija jāstrādā. Tagad radās iespēja, un to izmantojām. Esam atnākuši kopā ar mazmeitiņu Adellu. Noteikti aiziesim līdz galam, ja reiz piedalāmies,” sacīja liepājnieki Egīls un Iveta.
Liepājas Sporta spēļu skola šogad lāpu gājienā devās pirmo reizi. Vieglatlētikas trenere Marta Kravčenko sacīja, ka viņu kopējā pārstāvniecība ir vismaz piecdesmit bērnu un jauniešu: “Esmu skolotāja arī Liepājas 10. vidusskolā, tādēļ šajā pasākumā piedalos ik gadu.”
Lāpu gājiena laikā varēja dzirdēt vecākus stāstām mūsu valsts vēsturi. Daži no viņiem savām atvasēm pateica arī kādu skarbāku vārdu, piemēram, viena mammām savam dēlam izteica piezīmi: “Ko tu visu laiku žēlojies par sāpošām kājām. Kad karavīri cīnījās par neatkarību, viņiem nekas nesāpēja.”
Vēsturiski tieši laika posms no 1918.gada 18.novembra līdz 1919.gada 11.novembrim mūsu valstij bija vissarežģītākais un izšķirošais, domājot par neatkarīgu Latviju.