Lasot ziņas, smadzenes atpūtināt nedrīkst
Vita Dreijere, mediju pētniece, Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzēja, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi domā"
Tas, ka sazēluši tā dēvētie pseidoziņu portāli, kuri publicē skandalozas, uzmanību piesaistošas, bet absolūti nepatiesas ziņas, ar kurām cilvēki tik aktīvi dalās, lieliski ilustrē nepieciešamību veicināt medijpratību dažādās sabiedrības grupās. Kvalitatīvas ziņu žurnālistikas priekšnosacījumi ir patiesums, faktu precizitāte, neitralitāte, maksimāli iespējama objektivitāte un viedokļu balanss, taču daļa no mediju satura ir absolūtā pretrunā tiem. To rada žurnālisti, kuri neatbildīgi izturas pret savu darbu, vai arī cilvēki, kuri vispār nav žurnālisti, neizprot profesionālas žurnālistikas standartus un vērtības un strādā tikai auditorijas piesaistīšanas nolūkos, izplatot “skaļas”, bet nepatiesas ziņas.
Kāpēc par to būtu jāuztraucas? Tāpēc, ka šādas ziņas maldina cilvēkus, deformē viņu realitātes uztveri un, esmu pārliecināta, kopumā rada negatīvus efektus. Ko darīt? Jācenšas ziņās iedziļināties, jālasa tālāk par virsrakstiem, kas nereti ir īpaši maldinoši, jāpārbauda, kas ir ziņas avots, kā šie fakti saskan ar kontekstu un tiem faktiem, ko jau zinām. Es studentiem jau 1. kursā uzsveru, ka, lasot vai klausoties ziņas, mums nevajadzētu atpūtināt smadzenes, bet gan tieši otrādi – pieslēgt savas kritiskās domāšanas prasmes. Tiešām aicinu cilvēkus nevairot pseidoziņu popularitāti un ar tām nedalīties sociālajos medijos, jo atbildīgi ir ne tikai tie, kas nepatiesās ziņas publicē, bet arī visi, kas ar tām dalās tālāk.
Ļoti skeptiska esmu arī pret pašvaldību izdevumiem, jo tie mēdz kopēt žurnālistikas žanrus un formātus, lai radītu maldinošu iespaidu par objektīvu saturu, taču realitātē piedāvātais saturs ir neobjektīvs un radīts tikai pašvaldības (turklāt parasti tikai pozīcijā esošo politisko spēku) interesēs. Problēma ir tad, ja cilvēki to neatšķir un vērtē kā objektīvu saturu. Otra problēma, kas manā izpratnē ir vēl lielāka, – cilvēki ar bezmaksas pašvaldību izdevumiem mēģina aizstāt neatkarīgus medijus, kas, protams, nav bezmaksas. Tādējādi tiek vēl vairāk apgrūtināta iespēja nodarboties ar neatkarīgu žurnālistiku reģionos.
Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.
Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.