Kopš 20.gadsimta 90.gadu vidus Latviešu biedrības nams meklēja uzņēmējus, kuri būtu ar mieru īrēt telpas kafejnīcai. Diemžēl nesekmīgi, līdz nama vēsturiskā restorāna vietā izbūvēja kinoteātri. Tomēr šis kultūras centrs bez kafejnīcas ir kā debess bez zvaigznēm. Kad šogad biedrības namā nomātās telpas atstāja “H & L studijas” veikals, radās doma, ka tā varētu būt pietiekami laba vieta kafejnīcai. Šo ideju interaktīvajā aptaujā pārliecinoši atbalstīja liepājnieki.  Taču arī šajā reizē ar nomnieku meklējumiem negāja viegli. Par to stāsta Latviešu biedrības nama direktore Vita Hartmane.

– Nomnieka piesaistīšana ir bijusi gana ilga un grūta, bet, kā mēdz teikt, kas lēni nāk, tas labi nāk. Vai tā?
– Jā. Latviešu biedrības nama pirmā stāva ekskluzīvās telpas 160 kvadrātmetru platībā jau vairākus mēnešus stāv tukšas. Telpu iznomāšana pašvaldībai un biedrības namam bija stratēģiski svarīga, jo tika izvirzīts augsts mērķis: nomniekam ir jābūt saistītam ar kultūru un, ko interaktīvajā aptaujā jau pauda liepājnieku vairākums, lai šeit būtu kafejnīca. Tagad ar prieku varu teikt, ka biedrības nama padome akceptējusi vienu no iesniegumiem, kas paredz, ka minētajās telpās var ienākt nomnieks. Tandēmā apvienojušās SIA “Grāmatu nams “Valters un Rapa”” un Latvijas pirmās brīvvalsts trīsdesmito gadu slavenā saldumu karaļa Vilhelma Ķuzes fabrika. Abu uzņēmumu īpašnieki ir kādreizējie liepājnieki – Māris Gulbis (arī īpašnieks firmai, kas daudzus gadus ēdina Saeimas deputātus Rīgā, Jēkaba ielā), Ronalds Narņickis un advokāts Zigmunds Spāde. Šīs firmas mūs apmierināja arī tāpēc, ka tās ar savu darbību guvušas respektējamu atzinību. Piemēram, Vilhelma Ķuzes fabrikas uzņēmēji 2003.gadā ieguvuši apbalvojumu kā labākie tirgotāji Latvijā, 2005.gadā saņēmuši Tirgotāju asociācijas galveno balvu  kā labākie pārdošanas speciālisti utt.

– Vai tiešām tagad var teikt, ka lieta ir droša un līgums noslēgts?
– Jā, šajās dienās tas tiks parakstīts. Pašlaik norisinās ļoti interesantas sarunas ne tikai juridiskā ziņā par līguma slēgšanu, bet arī par iespējām veidot interjeru, kas varētu atbilst 30.gadu tradīcijām mūsdienu izpildījumā. Strādā Rīgas arhitekti un dizaineri, kuri domā gan par atbilstošām mēbelēm, gan krāsu salikumu, gaismas ķermeņiem utt. Un vēl kāda interesanta lieta. Pagājušajā gadā, kad Latviešu biedrības namā atvēra Liepājas reģiona Tūrisma un informācijas biroju, gaisā virmoja vēlme vasarā atjaunot tādu vēsturisku ēkas fasādes atribūtu kā markīzes jeb nolaižamie saules aizsargi virs lielajiem logiem. Tā ir arī abu kafejnīcas nomnieku vēlēšanās.

– Kāds būs kafejnīcas profils – tā būs klasiska ēdināšanas iestāde vai kā citādi?
– Runa ir tikai par konditorejas, galvenokārt šokolādes izstrādājumiem. Visvairāk šā lielā projekta īstenošanu gaida pats biedrības nams, jo tad daudzo koncertu apmeklētājiem un arī pašiem izpildītājmāksliniekiem beidzot būs iespēja brīnišķīgā kafejnīcā baudīt lielisku kafiju ar gardiem šokolādes izstrādājumiem un kūciņām, sasildīties ar glāzīti “Rīgas melnā balzama” un tamlīdzīgi. Perspektīvā mums ir iecere vasarā kafejnīcai iziet ārpus telpām uz Rožu laukuma bruģa.

– Cik zināms, abas minētās firmas nodarbojas arī ar cita veida pakalpojumiem. Vai ir cerība, ka tas notiks arī Liepājā?
– Jā, būs iespēja veikt grāmatu pasūtīšanu un nodrošināta pieeja elektroniskajai datu bāzei par visām Latvijā izdotajām grāmatām. Grāmatu nams “Valters un Rapa” Rīgā praktizē grāmatu atvēršanas svētkus, ko varētu turpināt arī Liepājā, jo vairāk tāpēc, ka Latviešu biedrības namā ir viss vajadzīgais, lai tas notiktu labā līmenī. Kopā ar Vilhelma Ķuzes firmas pārstāvjiem sapņojam par to, ka varbūt lielās kompānijas, uzņēmumi Liepājā, tāpat kā daudzviet Eiropā un Latvijā, vēlēsies šokolādē veidot savus logo, ģerboņus, dažādas balvas. Ja mēs savus uzņēmumus prezentējam ar pildspalvām, krūzītēm un citiem suvenīriem, tad kāpēc to nevarētu arī ar šokolādi?

– Pēc nama rekonstrukcijas un renovācijas projekta vairākās kārtās, kuru izstrādāja vēl Ulda Pīlēna arhitektu birojs, ir īstenota tikai pirmā kārta jeb nama pirmā stāva renovācija. Pašlaik uz gājēju galvām krīt apmetums. Vai jau ir kādi projekti, lai glābtu šo situāciju?
– Latviešu biedrības nams ir Liepājas domes īpašums. Apsaimniekotāja firma veic dažādus remontdarbus, uzlabojot infrastruktūru iekštelpās, bet diemžēl ēkas fasādes renovācijai mums naudas nepietiek. Fasādes renovācijas projektu jau pagājušajā gadā mums izstrādāja Vīksnas arhitektu birojs. 2006.gada janvārī biedrības nama visas fasādes rekonstrukcijai un renovācijai iesniedzām kapitālinvestīciju projektu arī Eiropas struktūrfondā – ERAF, bet diemžēl šajā reizē mums atteica. Tomēr atkal rakstām projektu un ceram uz šo finansējumu. Ir nepieciešams siltināt visu ēkas fasādi, jāmaina arī visi logi, jo šobrīd tas izdarīts tikai galvenajā fasādē. Patlaban ar Latvijas valsts budžeta grozījumos piešķirto finansējumu mums pietiek tikai galvenās fasādes sakārtošanai. Mēs gan vēl ceram, ka arī pašvaldība iekļaus to 2007.gada kapitālinvestīciju programmā. Tad negaidīti oktobrī saņēmām ļoti patīkamu vēsti – biedrības namam pienāca Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja, Saeimas deputāta, liepājnieka Jāņa Lagzdiņa parakstīta vēstule, kurā paziņots par partijas pieņemto lēmumu no valsts budžeta grozījumiem 2006.gadā piešķirt 28316 latu kultūrai svarīga objekta investīcijas projekta atbalstam. Remonts ir jāpaveic 2007.gada pavasarī.
2007.gadā tiks atvērtas daudzas Eiropas struktūrfondu programmas, un viena no tām ir kultūras mantojuma saglabāšanai pilsētu vēsturiskajos centros. Mēs kopā ar pilsētas Attīstības pārvaldi šo projektu iesniegsim.

– Tomēr Latviešu biedrības nams kā apsaimniekotājs arī turpina veikt daudzu telpu remontu.
– Protams. Esam sākuši remontēt sanitāros mezglus Tautas mākslas un kultūras centra telpās. Ir noslēgts līgums par video novērošanas sistēmas iekārtošanu. 2007.gadā viens no Latviešu biedrības nama pamatnomniekiem būs Pilsētas domes Kultūras pārvalde. Tādēļ biedrības namam piešķirti līdzekļi no Privatizācijas fonda 32 tūkstošu latu apmērā šo telpu remontam un tehnisko sistēmu izbūvei. Šo projektu izstrādā dizaina birojs “ESTEES” un Raimonds Gabaliņš. Diemžēl sliktā ziņa ir tāda, ka ar 2007.gadu ievērojami kāps komunālo pakalpojumu cenas, nomas maksa, palielināsies īpašuma un zemes nodoklis, pieaugs visas apsaimniekošanas cenas. Tādēļ SIA “Latviešu biedrības nams” padome ir spiesta pieņemt lēmumu ar 2007.gada janvāri celt visus tarifus.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”