Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Latviešu valoda – cietais rieksts

Latviešu valoda – cietais rieksts
Foto: Lasītājs
03.11.2018 07:15

liepajniekiem.lv

Kādā no Siļķu ielas mājām apsaimniekotāji ar iedzīvotājiem nesarunājas valsts valodā. “Iedzīvotāju sapulces notiek krievu valodā, arī aptauja par apkures pieslēgšanas vēlamajiem datumiem un cita, manuprāt, būtiska informācija iedzīvotājiem pieejama tikai krievu valodā. Mājas pārvaldniece solīja gaidāmo sapulci tulkot, lai informāciju saņemtu visi, taču tas nenotika,” stāsta mājas iedzīvotāja. Valsts valodas centrs uzskata, ka pārkāpts likums un sola šo situāciju izvērtēt. 

Valodas jāmācās

Iepriekš iedzīvotāju sapulcēs sieviete lūgusi sarunāties latviešu valodā, uz ko saņēmusi atbildi “Valodas jāmācās!”. Tāpat viņa individuāli tikusies ar mājas apsaimniekotāju, taču arī tad sarunas norisinājušās tikai krievu valodā.

“Mājā, protams, daļa iedzīvotāju ir krievu, taču kādēļ latvieši ir spiesti informāciju saņemt tikai krievu valodā un daļa to pat atbalsta?” sieviete ir neizpratnē.

Mājas dzīvojošo latviešu nostāja ir dažāda – kāds atbalsta sievietes centienus panākt komunikāciju valsts valodā, taču citi “nevēlas meklēt kašķi”, tādēļ piecieš.

Minēto māju apsaimnieko sava biedrība un mājas pārvaldniece, kas iepriekš ar iedzīvotājiem centusies kaut mazliet sazināties latviešu valodā, šobrīd slimības dēļ savus pienākumus nodevusi citai personai, kas latviešu valodā nerunā vispār.

Tiesa, sazinoties ar mājas pārvaldnieces pienākumu izpildītāju, viņa arī uz latviski uzdotajiem jautājumiem atbild krievu valodā, skaidrojot, ka valsts valodu neprot.

“Informācija iedzīvotājiem pieejama krievu valodā, jo es latviešu valodu neprotu. Taču tas nav būtiski, jo esmu tikai uz laiku, kamēr mājas pārvaldniece ir slima,” skaidro pagaidu pārvaldniece.

Sieviete ar savu sūdzību un ziņojumu fotoattēliem par to, ka aptauja un informācija par apkures pieslēgšanas datumiem ir tikai krievu valodā, vērsusies arī Valsts valodas centrā, kas secinājis, ka pārkāpts Valsts valodas likums. Tas paredz, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā, izņemot likumā noteiktus gadījumus.

Vispirms konsultē

Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna portālam pastāstīja, ka saņemot sūdzību, Valsts valodas centrs izvērtē informāciju, noskaidro apstākļus, lai tālāk lietas izskatīšanu nodotu inspektoram. “Inspektors, protams, sazinās ar attiecīgo iestādi, par kuru saņemta sūdzība, nepieciešamības gadījumā dodas izvērtēt situāciju vai arī aicina pārstāvjus pie sevis, lai izskatītu pārkāpumu.

Visbiežāk cenšamies vispirms konsultēt pārkāpējus – ja informāciju par konkrēto pārkāpēju saņemam pirmoreiz, neviens uzreiz neizrakstīs viņam protokolu.

Ja ir iespējams pārkāpumus novērst, mēs vienmēr dodam laiku to darīt. Pēc tam veicam atkārtotu pārbaudi, lai redzētu, kas ir darīts lietas labad. Tad arī sniedzam atbildi sūdzības iesniedzējam, informējot par pārbaudes rezultātiem.”

Lielā daļā pārkāpumu, kas saistīti ar valsts valodas lietojumu, iestājas administratīvā atbildība. 

Jau vairākus gadus Valsts valodas centrs visbiežāk konstatē pārkāpumus tieši valsts valodas lietojumā. “Visbiežāk šie pārkāpumi ir krievu valodas pašpietiekamības vietās, lielajās pilsētās, kurās etniskais sastāvs ir proporcionāli par labu citiem etniskiem grupējumiem. Ikdienā šiem cilvēkiem nav nepieciešams lietot valsts valodu, tādēļ viņiem ir problēmas komunicēt latviešu valodā. Ja ikdienā valodu nelietojam, tā aizmirstas,” skaidro S.Pāvulēna.

Taču tajā pašā laikā viņa stāsta, ka tā nebūt nav vienīgā problēma.

“Mēs nevaram teikt, ka mums ir tikai problēmas ar vienas svešvalodas lietošanu. Piemēram, šobrīd gan Liepājā, gan pārējā valstī ir ēdināšanas iestādes “Pakistānas kebabi”, kurās komunicē citās valodās. Taču ir labi, ka arī šie cilvēki cenšas uzlabot valodas lietošanu.”

Tāpat Valsts valodas centrs nereti saņem sūdzības par pārkāpumiem publiskajā informācijā, marķējumos, lietošanas instrukcijās, u.c..

”Kopumā valsts valodas lietojums valstī uzlabojas, taču riski ir visu laiku, jo jāņem vērā, ka visu laiku ir brīvas darbaļaužu kustības iespējas, pie mums ierodas studenti no ārzemēm, uzņēmēji no trešajām pasaules valstīm, līdz ar to risks visu laiku ir diezgan augsts,” secina S.Pāvulēna.

Viņa norāda, ka ikvienam iedzīvotājiem, novērojot Valsts valodas likuma pārkāpumus sabiedriskā vietā, ir tiesības aizrādīt par kļūdām, valsts valodas neizmantošanu vai citiem pārkāpumiem. “Manuprāt, tas ir katra pilsoņa pienākums,” saka S.Pāvulēna.

Tāpat iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Valsts valodas centrā, zvanot, rakstot iesniegumu, vēršoties pie inspektoriem, sabiedriskajiem palīgiem, vai visērtāk – lietotnē “Valodas draugs”, kurs iespējams gan ziņot par pārkāpumiem, gan uzslavēt kādu konkrētu piemēru.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz