Svētdien Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” notika tradicionālais pasākums – “Lielā terora piemiņai”. Tas bija veltīts 1937.–1939.gada komunistiskā režīma organizētajai genocīda akcijai pret Krievijā dzīvojošo minoritāšu tautām, īpaši pret latviešiem. Tā dalībnieki lielākoties bija Politiski represēto kluba biedri.

Muzeja nodaļas vadītāja Aina Burija klātesošajiem atgādināja, ka pēc PSRS Iekšlietu tautas komisāra, valsts drošības ģenerālkomisāra Nikolaja Ježova 1937.gada 30.novembra šifrotelegrammas par latviešu arestu veikšanu, 3.decembrī Krievijā sāka arestēt, bet 1937.gada 4. un 5.decembrī masveidā nogalināt latviešus. Divu gadu laikā pēc lēmuma “Par latviešiem” pieņemšanas tika nošauti apmēram 16 tūkstoši mūsu tautiešu. Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide aicināja klātesošos ar klusuma brīdi godināt komunistiskā terora upurus, bet to dienu aculieciniece Termija Sproģe, kuras tēvu un māti Ļeņingradā arestēja 5.decembrī un pēc tam nobendēja, dalījās atmiņās par savu tuvinieku sāpju ceļiem. Par radinieku bojāeju Krievijā pēc čekas akcijas “Latviešu operācija” ar asarām acīs stāstīja arī Kitija Pagraba. Pasākums izskanēja kā baiss skaidrojums par to, kāpēc decembra pirmajā svētdienā pie Latvijas mājām plīvo karogi sēru noformējumā.

“Kurzemes Vārds”