Politiķe savā uzrunā aizstāvēja izteiksmes un māksliniecisko brīvību, akcentēja kultūras, mediju un nevalstisko organizāciju (NVO) nozīmi.

Runājot par izteiksmes un mākslinieciskās brīvības nozīmi, Lāce informēja par Kultūras ministrijas paveikto tās stiprināšanā, tostarp izstrādātajiem grozījumiem Muzeju likumā, atbalstu māksliniekiem, tostarp nosodīja kriminālprocesu pret mākslinieku Kristiānu Brekti, finansējuma pieaugumu Valsts kultūrkapitāla fondam nākamgad, kā arī kultūras lomu sabiedrības saliedēšanā.

Demokrātiju stiprina aktīva sabiedrības līdzdalība, īpaši NVO, sprieda politiķe, atzinīgi novērtējot to ieguldījumu krīžu laikā.

Viņa uzsvēra, ka “Progresīvie” iestājas par Sabiedrības integrācijas fonda lomu saliedētības veicināšanā, pilsoniskās kompetences stiprināšanu visā valstī, pārmaiņām ziedojumu sistēmā, kā arī birokrātijas samazināšanu ne uz sabiedrības iesaistes rēķina.

“Ja neieklausāmies sabiedrībā, izzūd piederības sajūta un uzticēšanās valstij. Mēs to nevaram atļauties,” uzsvēra Lāce.

Viņa izcēla arī mediju “kritisko lomu” demokrātijas saglabāšanā, norādot, ka uzlabota politika mediju neatkarības un žurnālistu drošības nodrošināšanai, kā arī aktualizēta nepieciešamība pēc medijpratības.

“Bet vai demokrātija ir tikai tad, kad tā netraucē mūsu ērtībām? Vai izvēlamies ceļu, kas stiprina uzticēšanos, vai ceļu, kas to grauj?” retoriski vaicāja politiķe.

Lāce kritizēja Saeimas vairākuma lēmumu sākt izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, kas apdraud cilvēktiesības.

“Pilsoniskā sabiedrība bija tā, kas skaļi izgaismoja šā lēmuma sekas. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka tā netiek sodīta par šo drosmi,” uzsvēra politiķe.

Lāce aicināja izvēlēties ceļu, kas stiprina uzticēšanos sabiedrībā, uzsverot, ka demokrātija nav pašsaprotama. Viņa izteica demokrātijas salīdzinājumu ar dārzu, kas jākopj ik dienu.

Kā vēstīts, “Progresīvie” šodien kongresā tiekas ar uzņēmējiem un apspriež prioritātes Saeimas vēlēšanu gadam, aģentūru LETA informēja partijā.

Kā norāda partijā, aizvadītais gads “Progresīvajiem” ir bijis “vēl viens izrāviena gads ar ļoti veiksmīgu startu pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību”.

“Progresīvie” vada trīs pašvaldības – Rīgas, Ropažu un Smiltenes. Partija patlaban ir pārstāvēta visos politiskās pārstāvniecības līmeņos – pašvaldībās, Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā.