Paziņojumā biržai teikts, ka sapulcē bija pārstāvēti obligāciju turētāji, kuriem pieder vairāk nekā 25% no obligāciju kopējās pamatsummas.

Vairāk nekā 75% balsstiesīgo obligāciju turētāju atbalstīja katru no papildu paziņojumā aprakstītajiem lēmumiem.

Obligāciju turētāji sanāksmē atbalstīja obligāciju procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, kapitalizāciju.

Proti, attiecīgie procentu maksājumi tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā, ievērojot grozītās obligāciju dokumentācijas noteikumus.

Obligāciju procentu maksājumi tiek veikti katru gadu ceturkšņa beigās 13,775 miljonu eiro apmērā – attiecīgi 14. februārī, 14. maijā, 14. augustā un 14. novembrī.

Tāpat obligacionāri atbalstīja pagaidu atbrīvojumu no obligācijās noteiktās minimālās likviditātes prasības līdz 2026. gada 14. novembrim, kā arī pagaidu atbrīvojumu no noteiktām prasībām attiecībā uz obligāciju apkalpošanas rezerves kontu.

Atbalstītas arī izmaiņas atsevišķos paziņošanas termiņos un kvoruma prasībās turpmākajām obligāciju turētāju sapulcēm.

Ņemot vērā “airBaltic” izstrādāto biznesa plānu, kompānija no obligāciju turētājiem plāno piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, daļu no esošajām obligācijām pārvēršot kapitāldaļās.

Pirmdienas sapulcē obligāciju turētāji vēl nelēma par pagaidu finansējumu.

“airBaltic” norāda, ka pirmdien atbalstītie lēmumi sniedz “airBaltic” papildu elastību, lai atbalstītu uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanu un turpinātu darbu pie pagaidu finansējuma piesaistes.

Lidsabiedrībā norāda, ka šo pasākumu mērķis ir pilnveidot uzņēmuma likviditāti un nodrošināt stabilu pamatu tā turpmākajai darbībai, kamēr “airBaltic” ar galvenajām ieinteresētajām pusēm strādā pie vienošanās par pagaidu finansējuma nosacījumiem.

Pārskatītais biznesa plāns paredz stiprināt uzņēmuma finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, koncentrējot maršrutu tīklu ap Rīgu kā lidsabiedrības galveno bāzi, optimizējot “Airbus A220-300” flotes apmēru un lidmašīnu izmantošanu, kā arī veidojot strukturāli zemāku izmaksu bāzi.

“airBaltic” min, ka šajā kopsapulcē obligāciju turētāji nebalsoja par pagaidu finansējuma piesaisti vai tā nosacījumiem, jo šis jautājums nebija iekļauts pirmdienas kopsapulces darba kārtībā, par ko visi obligāciju turētāji tika iepriekš informēti.

Pagaidu finansējuma nosacījumi joprojām tiek izstrādāti, un papildu informācija obligāciju turētājiem tiks sniegta atsevišķi, tiklīdz tā būs pieejama.

Lidsabiedrībā uzsver, ka apstiprinātie lēmumi nodrošina “airBaltic” darbības nepārtrauktību, un lidojumu programma tiek īstenota pilnā apmērā un atbilstoši grafikam, tādējādi pasažieri var veikt rezervācijas turpmākajiem ceļojumiem.

Pieņemtos grozījumus ieviesīs ar attiecīgām izmaiņām obligāciju emisijas pamatdokumentos.

Kā skaidro Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma, tomēr panāktā vienošanās vēl nav galīgais lēmums par uzņēmuma nākotni.

Viņš norāda, ka kreditori nav apstiprinājuši visu uzņēmuma biznesa plānu, savukārt Latvijas valsts nav automātiski piekritusi jaunam aizdevumam vai citam finansējumam.

“Šodien tika lemts ne tikai par atsevišķiem finanšu nosacījumiem, bet par to, vai “airBaltic” var turpināt pastāvēt pašreizējā veidolā un vai Latvijas valsts arī turpmāk būs uzņēmuma kontrolējošais īpašnieks. Sarunas turpinās, taču gala lēmuma vēl nav,” atklāja Kulbergs.

Pēc viņa teiktā, publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka valsts jau piekritusi jaunam 30 miljonu eiro aizdevumam, nav korekta.

Proti, bez Saeimas līdzdalības valdība nevar uzņemties jaunas un būtiskas valsts finansiālās saistības, līdz ar to Saeimai būs jālemj par valstij piederošo “airBaltic” obligāciju 50 miljonu eiro vērtībā turpmāko statusu, tostarp par iespējamu maksājumu grafika maiņu vai valsts prasījuma kapitalizāciju jeb pārvēršanu uzņēmuma kapitālā.

Tāpat Saeimai būs jāpiešķir valdībai skaidrs mandāts, vai Latvija piedalīsies turpmākajā uzņēmuma finanšu restrukturizācijā un ar kādiem nosacījumiem.

Kulbergs arī norādīja – ja Latvija vēlas saglabāt būtisku līdzdalību un ietekmi uzņēmumā, valstij jābūt gatavai piedalīties finansējumā kopā ar privātajiem kreditoriem un investoriem.

Kulbergs uzskata, ka valsts nevar palikt vienīgais “airBaltic” finansētājs un vienīgais riska nesējs.

Ja privātie kreditori un investori nav gatavi ieguldīt savu naudu, nav pamata visu risku pārlikt uz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Otra iespēja ir valstij turpmākajā finansējumā nepiedalīties.

Tādā gadījumā jārēķinās, ka Latvijas līdzdalība uzņēmumā var būtiski samazināties un kontrole pār “airBaltic” var nonākt kreditoru vai jaunu akcionāru rokās.

Kulbergs arī uzsver, ka pašreizējā situācija neesot radusies šodien.

Šā gada aprīlī iepriekšējā valdība virzīja 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu bez nodrošinājuma un ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam.

Finansējums tika piešķirts laikā, kad vēl nebija pabeigts uzņēmuma finanšu restrukturizācijas plāns, izcēla premjers.

“Aprīlī pieņemtais lēmums “airBaltic” strukturālās problēmas neatrisināja. Tas uzņēmumam deva papildu laiku, bet smago lēmumu pārcēla nākamajai valdībai. Tagad mums šis lēmums jāpieņem daudz sarežģītākos apstākļos un ļoti īsā laikā,” komentēja politiķis.

“airBaltic” 2024. gadā emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi Latviju sapulcē pārstāvēja Valsts kase.

Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja trīs lēmumus attiecībā uz “airBaltic” finanšu stabilizēšanu, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai.

Tostarp valdība lūgs Saeimai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.

Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat plānots veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā.

Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā plānots pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.

Valdība konceptuāli atbalstīja arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām.

“airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.