Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru.

Vienlaikus sagaidāms, ka ar “airBaltic” šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs “Pratt & Whitney”.

Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī “airBaltic” “Airbus A220-300” floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos “airBaltic” saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem.

Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse – iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Gauss norāda, ka situāciju varēja risināt, arī nomājot citas lidmašīnas, tomēr pērn “airBaltic” saņēmusi daudz negāciju no pasažieriem, kuri nav tikuši pārvadāti ar lidsabiedrībai piederošajām “Airbus A220-300” lidmašīnām, tādēļ šāds alternatīvais risinājums atmests.

Gauss atzīmē, ka “tā ir nepatīkama situācija, kas ir ārpus mūsu kontroles, jo mūs gada beigās negaidīti ir pievīlis dzinēju ražotājs “Pratt & Whitney””.

Uzņēmums apzinās, ka tam pietrūkst dzinēju, bet šoreiz iztrūkums vienkārši esot lielāks.

Vienlaikus Gauss norāda, ka “airBaltic” nav vienīgā lidsabiedrība, kura nonākusi šādā situācijā, jo tādas esot arī citviet Eiropā un pasaulē kopumā.

“airBaltic” turpina regulāri sazināties ar ražotāju “Pratt & Whitney”, tostarp esot notikušas arī klātienes tikšanās un abas puses ir izrunājušas, ko no ražotāja sagaida nākotnē.

Patlaban “airBaltic” spējās nav nekā cita kā tikai gaidīt uz ražotāju, kas norāda, ka jāgaida līdz aptuveni 2027. gadam, kad visā pasaulē būs pieejams pietiekami daudz lidmašīnu dzinēju, pauž Gauss.

To apkopes kavēšanās dēļ lidsabiedrība vasaras sezonā atcels lidojumus desmit maršrutos no Rīgas – uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru.

Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas – uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes – uz Rodu.

Gauss skaidro, ka

visi pasažieri, kurus skar izmaiņas, tiks proaktīvi informēti e-pastā. Tiem tiks piedāvātas trīs iespējas – mainīt lidojumu, mainīt datumu vai atgriezt naudu.

Pašiem pasažieriem ar “airBaltic” nav jāsazinās. Ziņu no lidsabiedrības var gaidīt nākamo trīs darba dienu laikā.

Gauss “TV3 ziņām” pauž, ka viņa ieskatā neapmierinātība par “airBaltic” lēmumu nāk no tiem cilvēkiem, kuri nesaprot uzņēmuma nozīmi Latvijā.

“Mēs esam pārvadājuši kopumā 60 miljonus pasažieru. Šogad aviokompānija svin 30 gadu jubileju, un mēs esam Latvijas un Baltijas savienojamības mugurkauls. Un es nezinu, kāpēc kāds ar to varētu būt neapmierināts,” norāda Gauss.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka pēdējā reize, kad Latvijas nodokļu maksātāju nauda nonāca “airBaltic” pamatkapitālā, bija Covid-19 laikā, bet kopš tā laika lidsabiedrība nav prasījusi papildu līdzekļus valdībai, kā arī neplāno to darīt, jo gatavojas sākt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) ir uzdevusi lidsabiedrības “airBaltic” padomei nekavējoties skaidrot apjomīgās reisu atcelšanas lēmuma pamatojamību un ietekmi uz Latvijas savienojamību, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ieraksts sociālajā tīklā “X”.