Garisons šajā amatā bija kopš 2015. gada. Pirms tam viņš ieņēma Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka – politikas direktora amatu.

Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.

“Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas,” uzsvēris Garisons.

Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas.

Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauž amatpersona.

“Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem. Katrā ziņā mūs gaida lieli izaicinājumi,” norādījis Garisons.

Viņš arī atsaucas uz Vācijas aizsardzības ministra pausto, ka Eiropas Savienībai ir pieci līdz astoņi gadi, lai nostiprinātu savas militārās spējas, kāpinātu industrijas kapacitāti un militāri sagatavotos jaunām Krievijas agresijas izpausmēm.

Tādēļ pašlaik maksimāli jākoncentrējas uz savu kaujas spēju celšanu, personālsastāva skaitlisko palielināšanu Bruņotajos spēkos un Austrumu robežas nostiprināšanu.

Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekoša, un bez industriālās bāzes līdz šim nav neviens nopietns karš uzvarēts, teikts paziņojumā.

Garisons joprojām palikšot dienestā Zemessardzē un esot atvērts jauniem izaicinājumiem un jauniem darba piedāvājumiem.

LETA arī ziņoja, ka Rojā reģistrētais uzņēmums “Zītari LZ” 2022. gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.

Šogad jūlijā valdība nolēma izveidot starpdisciplināru dienesta pārbaudes komisiju, lai nodrošinātu vispusīgu armijas pārtikas iepirkumā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanu.

Komisija lēma izbeigt dienesta pārbaudi pret divām amatpersonām – valsts sekretāru Garisonu un valsts sekretāra vietnieku, bet ieteica toreiz izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret citu zemāka līmeņa Aizsardzības ministrijas amatpersonu par iespējamo amata pienākumu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu.

Šovasar Aizsardzības ministrija panāca vienošanos ar uzņēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Līgums tiks izbeigts 31. decembrī, tostarp panākta vienošanās, ka komersants neizvirzīs nekādas pretenzijas un valstij attiecīgi neradīsies zaudējumi.

Aizsardzības resora jaunajā pārtikas iepirkumā pieteikušies 18 pretendenti.