Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās.

Viņš norādīja, ka savienība tam “kategoriski iebilst”, jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Komisijā lielākās diskusijas bija par izmaiņām darba laikos, par ko jau iepriekš Sabiedrības veselības apakškomisijā tika diskutēts.

Komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgot alkoholu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10,

taču par svētdienām un svētku dienām tikšot lems nākamnedēļ.

Sabiedrības veselības apakškomisija iepriekš atbalstīja priekšlikumu svētdienās un svētku dienās aizliegt tirgot alkoholu no plkst.15, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus.

Komisija varētu atbalstīt tādu priekšlikumu.

Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija kopumā neatbalsta tik striktus darba laika ierobežojumus, piedāvājot kompromisu – samazināt alkohola tirgošanas laiku vienu stundu no rīta un vienu vakarā. Tas tika skaidrots ar lielo ietekmi uz iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās vietās.

Liniņš pauda, ka laika samazinājums negatīvi ietekmēs tūrismu, alkohola realizētos apjomus, kas jau ir ar lejupejošu tendeci, un ietekmēs arī valsts budžetu.

Ārsts Pēteris Apinis uzsvēra, ka cilvēku smadzenes attīstās līdz 25 gadiem, tādēļ ir nepieciešams tajā laikā īpaši pasargāt bērnus un jauniešus.

Viņa ieskatā, minētie priekšlikumi ir kosmētiski un neko daudz neietekmēs, taču tie sniedz iespēju mazliet samazināt alkohola patēriņu, kas tostarp ir saistīts ar interneta patēriņu.

Ārsts aicināja deputātus būt atbildīgiem pret savu valsti.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve atzīmēja, ka, ja tiks pieņemts regulējums, ka darba laiks alkohola tirdzniecībai tiek samazināts, tad būs nepieciešams pārreģistrēt visas mazumtirdzniecības licences, par kurām būs jāmaksā valsts nodeva.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece akcentēja, ka svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, kā arī jāparedz finansējums atkarību ārstēšanai.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aicināja klātesošos neaģitēt, cik labi vai cik slikti ir dzert, bet argumentēti pozicionēt savu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem.

Grozījumi neatkarīgi no tā tiks drīzumā pieņemti, solīja Bērziņš.

Deputāte Ingūna Circene (JV) pauda, ka šie grozījumi ir “minimuma minimums”, lai sabiedrība nenodzeras. “Par ko mēs vispār te runājam, mēs neaizliedzam tirgot alkoholu, mēs nedaudz mēģinām uzlabot un ierobežot.

Šī ir liekulība no tiem, kas rūpējas par ekonomiku vai tirdzniecību,” kritizēja politiķe, uzsverot, ka diskusija nav jēdzīga pēc būtības.

Deputāte Mairita Lūse (P) uzsvēra, ka nav iespējams samazināt alkohola patēriņu, neradot fiskālo ietekmi.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pauda atbalstu ministriju kompromisa priekšlikumam, kas paredz samazināt darba laiku vienu stundu no rīta un vienu vakarā.

Viņasprāt, neviens nav domājis un izvērtējis to, kāpēc cilvēki dzer. Ierobežojumus ir viegli pieņemt, bet tie ir tikai fikcija un nekas cits, sacīja Petraviča.

Deputāte uzskata, ka ierobežojumi vairāk ietekmēs tos 90%, kuriem nav problēmu ar alkoholu.

“Viņiem būs jāpaspēj nopirkt šampanieti darbadienā līdz astoņiem vakarā, iedomājieties, kādas rindas būs veikalos, lai to izdarītu,” klāstīja politiķe.

Komisija turpinās strādāt pie grozījumiem pēc Lieldienu brīvdienām.