Ministre norāda, ka Latvija izmanto nacionālās iespējas rīkoties jau tagad, proti, likums un uz tā pamata izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz noteiktu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču importa aizliegumu Latvijā.

Viņa uzsver, ka šī regulējuma mērķis ir ierobežot šādu preču nonākšanu Latvijas tirgū.

Tādējādi tiek sagaidīta arī atbildīgu vietējo tirgotāju rīcība, ievērojot ierobežojumu būtību un mērķi, nevis meklējot veidus, kā tos apiet, organizējot piegādes caur citām valstīm.

Tāpat, pēc viņas teiktā, Ārlietu ministrija (ĀM) ikdienā strādā pie tā, lai nākamajās Eiropas Savienības (ES) sankciju kārtās tiktu iekļautas arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas preces.

Vienlaikus ES sankciju pieņemšanas process prasa visu dalībvalstu iesaisti un var būt laikietilpīgs, tādēļ nacionālie ierobežojumi ļauj valstīm rīkoties ātrāk, piebilst ministre.

Viņa norāda, ka Latvija iestājas arī par elastīgāku ES pieeju, proti, līdztekus lielajām sankciju kārtām nepieciešamas biežākas un precīzi mērķētas sankcijas.

Kā piemēru viņa min situāciju, kad tiek konstatēts, ka konkrētas preces vai komponentes ierobežošana var tieši apgrūtināt Krievijas militāro ražošanu. Šādam lēmumam būtu jāseko iespējami ātri, negaidot nākamo lielo sankciju kārtu.

Vienlaikus Braže atzīst, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, tādēļ biežas un mērķētas sankcijas efektīvāk ļaus sasniegt mērķi.

Ministre arī akcentē, ka ĀM strādā pie tā, lai līdzīgu pieeju īstenotu arī Latvijas kaimiņvalstis un citi ES partneri.

Viņasprāt, jo vairāk valstu ievieš līdzvērtīgus ierobežojumus, jo mazāk iespēju tos apiet, pārvirzot preču plūsmas caur citu dalībvalsti.

Komentējot publiski izskanējušo informāciju, ka Latvijas tirgotāji izmanto Igauniju, lai apietu aizliegumu ievest grāmatas no Krievijas, Braže norāda, ka ĀM pārbaudīs izskanējušo informāciju par Igaunijas izmantošanu ierobežojumu apiešanai.

Ja tā apstiprināsies, Latvija prasīs Igaunijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai šādu praksi izbeigtu.

Vienlaikus ĀM aicinās Ekonomikas ministriju (EM) nodrošināt, ka preču aprite Latvijas tirgū notiek atbilstoši Latvijas tiesību aktiem un noteiktajiem ierobežojumiem.

Viņa uzsver, ka Latvijas nacionālā rīcība tādējādi ir ne tikai praktisks ierobežojums tirgū, bet arī impulss plašākai un vienotākai rīcībai reģionā.

Jau ziņots, ka no šā gada 1. septembra Latvijā ir aizliegts vairāku rūpniecības preču imports no Krievijas un Baltkrievijas, paredz ĀM sagatavotie noteikumi.

Aizliegums aptver iespiestas grāmatas, laikrakstus un citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, citus gatavos tekstilizstrādājumus, apavus, galvassegas, kā arī rotaļlietas, spēles un sporta piederumus.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju aizliegums attiecas uz iespiestām grāmatām, laikrakstiem, attēliem un citiem poligrāfijas rūpniecības izstrādājumiem, rokrakstiem, mašīnrakstiem un plāniem.

Tāpat aizliegums attiecas uz adītiem vai tamborētiem apģērbiem un apģērba piederumiem, kā arī apģērba gabaliem un apģērba piederumiem, kas nav adīti vai tamborēti, gataviem tekstilizstrādājumiem, komplektiem, valkātu apģērbu un lietotiem tekstilizstrādājumiem, lupatām, apaviem, getrām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem vai to daļām, galvassegām un to daļām, kā arī rotaļlietām, spēlēm un sporta piederumiem, to daļām un piederumiem.

Aizliegums noteikts līdz 2027. gada 30. jūnijam, informē VID.