ĀM norāda, ka Latvijas diplomātiskais darbs ar ASV amatpersonām ir sekmējis atbalstu Baltijas drošības iniciatīvas (BSI) turpināšanai, taču likumdošanas process Kongresā vēl nav noslēdzies.

Ministrijā atzīmē, ka Latvijas pārstāvju regulārās sarunas ar ASV partneriem ir vairojušas izpratni par atbalsta nozīmi Baltijas valstu aizsardzībā.

ĀM uzsver, ka ASV militārā klātbūtne Latvijā un sniegtais atbalsts aizsardzības spēju stiprināšanai BSI un Ārvalstu militārās finansēšanas programmā ir būtisks ieguldījums drošībā.

Pateicoties Latvijas Ārlietu un Aizsardzības ministriju, Saeimas un Apvienotās Amerikas Baltiešu Nacionālās komitejas koordinētajam darbam, ASV Pārstāvju palāta 9. oktobrī atbalstīja Aizsardzības likumprojekta versiju, kas paredz BSI autorizāciju 2026. gadam. Savu likumprojekta versiju apstiprinājis arī Senāts.

ĀM skaidro, ka, lai gan galīgais lēmums vēl jāpieņem un likumdošanā priekšā ir vairāki procedūras posmi, abu palātu balsojumi signalizē par spēcīgu ASV Kongresa atbalstu Baltijas reģiona drošībai.

ĀM akcentē, ka Latvija turpina regulāru dialogu ar ASV amatpersonām, tostarp augsta līmeņa tikšanās laikā ANO Ģenerālās asamblejā un Kongresa pārstāvju vizītēs Latvijā novembrī.

ĀM norāda, ka Latvijas vēstniecība Vašingtonā ikdienā īsteno mērķtiecīgu lobija darbu par Latvijas drošības interesēm.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka Latvija jau laikus bija apzinājusi riskus, kas saistīti ar ASV atteikšanos no daudziem projektiem taupības nolūkos, tāpēc ĀM strādā ar ASV Kongresu, lai nodrošinātu Kongresa atbalstu aizsardzības finansējuma saglabāšanai Latvijai.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere atzīmēja, ka ASV patlaban pārskata savu aizsardzības finansējumu Eiropas valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm un Latvijai. Viņa neizslēdza, ka nākotnē tas tiks samazināts, tāpēc notiek aktīvas sarunas ar ASV Kongresu, Pentagonu.

Kā vēstīts, izskanējušais ASV nodoms pārtraukt Baltijas Drošības iniciatīvu nav labs signāls Baltijas drošībai, un tas var negatīvi ietekmēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību, iepriekš aģentūrai LETA vērtēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), komentējot informāciju par ASV plāniem samazināt drošības palīdzību Eiropas valstīm pie Krievijas robežas.

Jau ziņots, ka Baltijas Drošības iniciatīvā ASV Kongress katru gadu piešķir finansējumu Baltijas valstu militārajam atbalstam.

2024. gadā Latvija šajā programmā saņēma militāru atbalstu kopumā 80 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt 2025.-2027. gadam plānotā atbalsta programma visām Baltijas valstīm kopumā paredz nodrošināt finansējumu līdz 231,57 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Kā vēstīts, ASV samazinās drošības palīdzību Eiropas valstīm pie Krievijas robežas. To pavēstīja divi informēti ziņu avoti. Drošības palīdzību plānots samazināt, ASV prezidentam Donaldam Trampam īstenojot “Amerika pirmajā vietā” ārpolitiku.

Viņa administrācija ir samazinājusi ārējo palīdzību un mudina Eiropas valstis segt lielāku daļu no savu bruņoto spēku izmaksām.

Krievijas karš pret Ukrainu ir pastiprinājis bažas Eiropā par reģionālo stabilitāti un tālākas agresijas iespējamību no Maskavas puses. Starp galvenajiem šī finansējuma saņēmējiem ir Igaunija, Latvija un Lietuva.