ĀM norāda, ka 2023. gada janvārī apstiprināta Nacionālā stratēģiskās komunikācijas koncepcija 2023.-2027. gadam, kuras mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes un sabiedrības noturību pret manipulācijām un informācijas apdraudējumiem.

Koncepcija paredz stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšanu 2024. gadā, mediju vides stiprināšanu 2025. gadā un medijpratības paaugstināšanu 2026. gadā.

ĀM akcentē, ka Latvija pievērš uzmanību medijpratības integrēšanai formālajā izglītībā, bibliotēku sistēmā, nevalstiskajā sektorā un sabiedriskajos medijos.

Latvija 2023. gadā pievienojās Globālajai deklarācijai par informācijas integritāti tiešsaistē un piešķīra finansējumu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram mākslīgā intelekta (MI) izpētei.

2025. gadā centrā izveidota MI laboratorija, kas analizēs MI ietekmi uz informācijas integritāti, tostarp dezinformācijas un manipulācijas riskus.

Plānots, ka laboratoriju pilnu kapacitāti sasniegs 2026. gadā. Paralēli izveidots “Media Hub Riga”, kas sniedz atbalstu Krievijas un Baltkrievijas trimdas medijiem.

Saeima 2024. gadā apstiprināja likumu grozījumus vēlēšanu aizsardzībai pret MI manipulācijām, ieviešot Krimināllikumā divus jaunus noziedzīgus nodarījumus – tīšu nepatiesu, diskreditējošu dziļviltojumu izmantošana vēlēšanu laikā un nepatiesas, mākslīgā intelekta radītas informācijas izplatīšana par amatpersonu kandidātiem viņu izraudzīšanas periodā.

Tāpat priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikts pienākums marķēt MI radītus attēlus, audio un video materiālus, kā arī aizliegts izmantot automatizētas sistēmas un viltotus vai anonīmus sociālo tīklu profilus aģitācijai.

Latvijas Žurnālistu asociācija šogad izveidoja anonīmu ziņošanas platformu “trauksmes pogu” un kļuva par nacionālo kontaktpunktu Eiropas Padomes žurnālistu drošības kampaņai.

Informatīvajā ziņojumā klāstīts, ka valsts ir palielinājusi Mediju atbalsta fonda finansējumu līdz diviem miljoniem eiro un nodrošinājusi 13 miljonus eiro mediju digitalizācijai un modernizācijai no ES Atveseļošanas fonda.

Tāpat Latvija piedalās Eiropas Padomes kampaņā “Žurnālistiem ir nozīme” un ir ANO, EDSO un UNESCO žurnālistu drošības draugu grupu dalībvalsts.

Ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā pabeigta sabiedrisko mediju apvienošana vienotā Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM), stiprinot redakcionālo neatkarību.

Sabiedriskā medija sasniedzamība pieaugusi līdz 76% iedzīvotāju, tostarp 64% mazākumtautību un 72% jauniešu vidū.

ĀM secina, ka Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vide ir plurālistiska, un LSM tiešsaistes platformā pieejams saturs angļu, krievu, ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā.

2025. gadā krievu valodā raidīti 38% radio un 39,4% televīzijas programmu, latviešu valodā – 60% radio un 26,3% televīzijas programmu, bet ukraiņu valodā – 6% televīzijas programmu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Latvija īsteno medijpratības programmas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitāti, Baltijas Mediju izcilības centru, Latvijas Kultūras akadēmiju un nevalstiskajām organizācijām, iesaistot skolēnus, pedagogus, bibliotekārus un seniorus semināros, kampaņās un darbnīcās.