Prokuratūrā aģentūrai LETA pastāstīja, ka janvāra beigās tiesa apstiprināja vienošanos par vainas atzīšanu un sodu lietā, kurā kāda valsts iestādes amatpersona atzīta par vainīgu un sodīta par valsts noslēpuma izpaušanu.

Personai piemērota probācijas uzraudzība uz trim gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz trim gadiem.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesā iegūtās ziņas satur valsts noslēpumu un tās materiāli ir klasificēti, prokuratūra plašākus komentārus nesniedza.

Lietu pirms nodošanas kriminālvajāšanai prokuratūrā izmeklēja Valsts drošības dienests. Dienesta pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka kriminālvajāšanai pērn nodotas divas lietas par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Attiecībā uz otru lietu prokuratūra aģentūrai LETA, nesniedzot plašākus komentārus, vien apstiprināja, ka tā atrodas prokuratūrā stadijā pirms kriminālvajāšanas sākšanas.

Krimināllikums par konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu līdz pieciem gadiem.