MK rīkojumā Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), Zemkopības ministrijai (ZM), Satiksmes ministrijai (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Tieslietu ministrijai (TM), Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem pasākumu īstenotājiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām.

KEM sadarbībā ar pārējām atbildīgajām institūcijām uzdots plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt vienlaikus ar plāna pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un uzskaiti un iekļaut izvērtējuma rezultātus aktualizētajā plānā.

Plānā teikts, ka pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu.

Tāpat skaidrots, ka plānā iekļautie pasākumi neierobežo mājsaimniecību tiesības izmantot jau esošos apkures risinājumus, bet iezīmē prioritātes valsts atbalsta programmām, kas dotu mājsaimniecībām un uzņēmumiem iespēju pāriet uz efektīvāku un videi draudzīgu apkures risinājumu.

Vienlaikus plānā paredzēts, ka pašvaldībās, kurās jau pastāv būtiskas gaisa kvalitātes problēmas, pieejamā finansējuma robežās jāmeklē tālāki risinājumi, piemēram, zaļo zonu attīstība vai zonējuma noteikumi gaisa piesārņojuma samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Plānā sniegta informācija par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā, esošo gaisa kvalitāti un progresu emisiju samazināšanā, izvērtējot, cik lielā mērā Latvija izpilda un nākotnē izpildīs noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus.

Lielākās gaisa kvalitātes problēmas konstatētas trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Rīgā konstatēts daļiņu PM10 diennakts robežlieluma pārsniegums, kā arī slāpekļa dioksīda (NO2) atļautā gada robežlieluma pārsniegums transporta ietekmes stacijā. Savukārt Liepājā un Rēzeknē novērotas problēmas ar paaugstinātu B(a)P koncentrāciju.

Tā kā stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas nosaka stingrākus gaisa kvalitātes normatīvus, prognozēts, ka Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī pastāv augsts risks pārsniegt ierosinātās prasības. Lai nākotnē samazinātu risku pārsniegt jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un noteiktos valsts kopējo emisiju samazināšanas mērķus, izstrādāts mērķa scenārijs ar papildu pasākumiem.

Lai nodrošinātu Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodā no 2025. līdz 2030. gadam un uzlabotu gaisa kvalitāti, noteikti pasākumi.

Enerģētikas un rūpniecības jomā plānots ieviest zemo emisiju un bezemisiju tehnoloģijas, uzstādīt jaunas attīrīšanas iekārtas, kā arī nomainīt neefektīvās iekārtas rūpniecības objektos, paaugstināt energoefektivitāti un uzlabot emisiju kontroli.

Mājsaimniecībām plānots pilnveidot regulējumu apkures iekārtu piesārņojuma samazināšanai valstspilsētās.

Tāpat plānots veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu, sniedzot finansiālu atbalstu, kā arī atbalstīt veco un neefektīvo biomasas iekārtu nomaiņu, tai skaitā sniedzot tehnisko atbalstu maznodrošinātajām mājsaimniecībām. Iecerēts arī informēt un izglītot par apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Transporta nozarē plānots finansiāli atbalstīt zemo emisiju un bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī izveidot multimodālus transporta mezglus un pārsēšanās punktus.

Lauksaimniecībā paredzēts nodrošināt efektīvu slāpekļa mēslojuma lietošanu, veicināt videi draudzīgu kūtsmēslu apsaimniekošanu un attīstīt bioloģisko lauksaimniecību.

Gaisa kvalitātes pārvaldības jomā paredzēts nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā, kā arī pilnveidot nacionālos emisiju aprēķinus un gaisa kvalitātes monitoringa sistēmu. Tāpat plānots izstrādāt gaisa kvalitātes novērtējumu un rīcības programmu Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kā arī izveidot individuālo apkures iekārtu reģistru.

Ķīmiskās vielas saturošu produktu izmantošanā plānots publiskajos iepirkumos veicināt būvniecības preču izmantošanu ar pazeminātu gaistošo organisko savienojumu saturu, kā arī informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu.

Viens no smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāna 2026.-2030. gadam galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, tai skaitā panākt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazinājumu, kas saistīts ar daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmi.

Mērķa scenārijā paredzētais daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums nodrošinās kopējo valsts ieguvumu 296,4 miljonu eiro gadā apmērā, galvenokārt pateicoties samazinātajam priekšlaicīgās nāves gadījumu skaitam, kā arī samazinājumam kavēto darba dienu skaitā un produktivitātes pieaugumam.