Aptaujā arī secināts, lai samazinātu tēriņus, visbiežāk Baltijas valstīs taupīt gatavi iedzīvotāji Igaunijā – 57%, kamēr Latvijā un Lietuvā ierobežot ikdienas paradumus un saņemtos pakalpojumus plāno attiecīgi 50% un 45% iedzīvotāju. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pēc aptaujas datiem, Latvijā 32% iedzīvotāju nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13% gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no iekrājumiem.

Uzņemties papildu darbus vai slodzi, lai vairāk nopelnītu, Latvijā gatavi 12% respondentu, un visbiežāk tie ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un ik mēnesi atalgojumā saņem starp 351-550 eiro.

Bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka augošās cenas gan pārtikai, gan komunālajiem maksājumiem atstāj ietekmi uz visām iedzīvotāju grupām – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Šādos laika posmos no iedzīvotāju perspektīvas ļoti svarīgi ir uzturēt ģimenes vai individuālo drošības spilvenu, kas ir iekrājums vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā neparedzētām situācijām, piemēram, būtiski dārgāku apkures vai elektrības rēķinu apmaksai. 

“Pozitīvi ir tas, ka 18% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošanai, kas palīdzēs vieglāk pārdzīvot potenciāli sarežģītas situācijas nākotnē. Šeit gan joprojām ir vieta progresam, jo, piemēram, Igaunijā drošības spilvena nozīmi šobrīd vērtē augstāk – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ietaupīt iekrājumu veidošanas vārdā gatavi 29% sabiedrības,” min Mūrnieks.

Aptauja veikta 2022.gada janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.