Bērna sagatavošana skolai vecākiem izmaksā ievērojamu summu. “Norstat Latvija” aptaujā noskaidrots, ka 64% ģimeņu, kurās aug nepilngadīgi bērni, šim nolūkam iztērē līdz 300 eiro. Vēl 21% bērniem atvēlē no 300 līdz 500 eiro, bet 4% – pat līdz 1000 eiro.

Tēriņus lielā mērā diktē bērnu skaits ģimenē. Jo vairāk bērni, jo mazāk tiek tērēts uz katru no tiem. Viena bērna ģimenēs līdz 300 eiro tērē 60%, bet no 300 līdz 500 eiro – 25% respondentu. Divu bērnu ģimenēs šie skaitļi ir attiecīgi 66% un 20%, bet trīs – 65% un 18%.

Vislielākā izdevumu pozīcija ir apavi un apģērbi. Šim nolūkam visvairāk naudas tiek tērēts 73% ģimeņu. Savukārt 16% aptaujāto vislielāko naudas apjomu izdod par skolas somu un visu tajā liekamo – burtnīcām, penāļiem, krāsām un citiem mācību līdzekļiem, ko vien skola lūgusi sarūpēt vecākiem. 

Savukārt modernās tehnoloģijas ir lielākā izdevumu pozīcija 7% ģimeņu. Aptaujas veicēji piebilst, ka tēriņi par elektroierīcēm aptaujas rezultātos var neizpausties korekti. Vidusmēra telefons un dators maksā krietni virs 300 eiro, taču parasti tie tiek pirkti, sadalot gala cenu uz vairākiem mēnešiem. Pie tam tehnika ne vienmēr tiek iegādāta augustā vai septembrī. Tā skolēna īpašumā var nonākt arī Ziemassvētkos vai veiksmīga mācību gada noslēgumā.

“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts norāda, ka pēdējā gada augstās inflācijas dēļ vecāki šovasar koncentrējas tikai uz svarīgāko lietu iegādi skolēniem. Pirkumu vidū dominē apģērbs, apavi un mācību līdzekļi. Nopietnus ieguldījumus bērnu istabas remontā veic vien 1% respondentu, un arī skolēna vajadzībām atbilstošas mēbeles iegādājas 3% visiem aptaujātajiem. 

Skolas vecuma bērni Latvijā aug vairāk nekā 220 000 ģimeņu.

“Norstat Latvija” pētījumu veica augusta vidū, aptaujājot 505 ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni.