Lietuvas vecāki izceļas ar dāsnāku atbalstu – bērni tur mēnesī vidēji saņem 45 eiro, kamēr Latvijā un Igaunijā vidējā kabatas naudas summa ir ap 35 eiro.

Lietuvā arī biežāk sastopamas lielākas summas – katrs piektais bērns saņem no 50 līdz 100 eiro mēnesī, bet gandrīz katrs desmitais saņem vairāk nekā 100 eiro.

Visbiežāk piešķirtā kabatas naudas summa Lietuvā ir no 20 līdz 50 eiro mēnesī, savukārt Latvijā un Igaunijā bērni visbiežāk saņem līdz 20 eiro mēnesī.

Pusaudžu vecumā kabatas naudas apmērs visās valstīs ievērojami pieaug.

Aptaujas dati rāda, ka viena no izteiktākajām tendencēm Baltijā ir kabatas naudas piešķiršana pēc nepieciešamības, nevis pēc iepriekš noteikta grafika.

Latvijā tā rīkojas 42% vecāku, Lietuvā – 41%, bet Igaunijā – 56%.

Neraugoties uz to, ka lielākajai daļai bērnu Latvijā (73%) un Igaunijā (79%), kā arī pusei bērnu Lietuvā (51%) jau ir savs bankas konts un maksājumu karte, aptuveni trešdaļa vecāku joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, liecina aptaujas dati.

Pārējie vai nu pārskaita kabatas naudu bērniem uz bankas kontu, vai arī daļu dod skaidrā naudā un daļu pārskaita uz kontu.

Visagrāk pie savas kartes tiek bērni Igaunijā – tur lielākajai daļai jeb 61% pirmā bankas karte parādās vecumā līdz 10 gadiem.

Līdzīga situācija ir arī Latvijā – vairāk nekā puse bērnu jeb 54% tiek pie pirmās kartes vēl līdz 10 gadu vecumam.

Lietuvā bērni pie savas pirmās maksājumu kartes tiek vēlāk – 55% to saņem 11-14 gadu vecumā.

Vecāki, kuri izvēlas digitālos maksājumus, visbiežāk to skaidro ar ērtību un drošību – 72% norāda, ka pārskaitījumi ļauj iedot naudu bērnam ātri, 54% uzskata, ka tā ir vieglāk kontrolēt bērna finanšu līdzekļus, bet 47% atzīst, ka šādi ir vienkāršāk sekot līdzi tēriņiem.

Tomēr, neskatoties uz to, ka digitālie risinājumi vecākiem ļauj ērti sekot līdzi bērna finanšu aktivitātēm, ievērojama daļa šo iespēju neizmanto, noskaidrots aptaujā.

Latvijā 23% vecāku vispār neseko līdzi bērna finanšu situācijai un tēriņiem.

Kaimiņvalstīs šī tendence ir vēl izteiktāka – Lietuvā bērnu finansēm neseko 37% vecāku, bet Igaunijā – 27%.

Tikai puse Latvijas vecāku ir pārliecināti, ka viņu bērns patstāvīgi prot saplānot savus izdevumus, bet 42% bērna finanšu zināšanas vērtē kā vājas.

Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums “Norstat”.

Tajā piedalījās 3020 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem.