Lai gan 2025. gadā pieaug to uzņēmumu skaits, kas iegulda savas uzņēmējdarbības attīstībā, šis rādītājs joprojām atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja – 86%.

Pagājušajā gadā tēriņi lielākoties bija saistīti ar veco iekārtu nomaiņu (38%), bet tikai 22% gadījumu izmaksas tika novirzītas jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādei.

Šogad prioritātes ir mainījušās – 40% uzņēmumu plāno izaugsmi un darbības paplašināšanu, bet tikai 17% uzņēmumu mērķis ir iekārtu nomaiņa. EIB norāda, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu attieksmes maiņu, dodot priekšroku inovācijai un izaugsmei, nevis darbības uzturēšanai iepriekšējā līmenī.

Kā atzīmē EIB, Latvijas uzņēmumi aktīvi pievērsušies inovācijai.

Gandrīz puse jeb 45% uzņēmumu veic ieguldījumus jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu ieviešanā, tādējādi ievērojami apsteidzot ES vidējo rādītāju, kas ir 32%.

Trīs ceturtdaļas uzņēmumu izmanto vismaz vienu digitālu tehnoloģiju, un arvien vairāk uzņēmumu lieto vairākus rīkus vienlaikus.

Arī ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) lietošana pieaug – 38% uzņēmumu to izmanto sistemātiski, lielākoties iekšējo procesu pilnveidei.

Pārkārtojoties uz “zaļākiem” darbības modeļiem, Latvijas uzņēmumi saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, taču tie iegulda risinājumos klimatisko risku mazināšanai, par prioritāti nosakot energoefektivitāti un atkritumu apjoma samazināšanu. Lielākā daļa jeb 44% uzņēmumu joprojām uzskata stingrākus “zaļos” standartus drīzāk par risku, pretstatā 6%, kuri tos uztver kā iespēju.

Latvijas uzņēmumi saskaras ar tādām grūtībām kā nenoteiktība, prasmju nepietiekamība un enerģijas augstās izmaksas, savukārt eksportētājus mulsina sarežģītie ES noteikumi.

Vairums uzņēmumu finansē izaugsmi no pašu resursiem, tādējādi apliecinot finansiālo neatkarību, bet aptuveni 45% izmanto arī banku finansējumu.

Daļa uzņēmumu norāda uz lielajām aizņēmumu izmaksām, un mazāki uzņēmumi šādus ierobežojumus izjūt īpaši izteikti.

Latvijas rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanā ir starp labākajiem Eiropā – sievietes ieņem 47% vadošo amatu, kas ir gandrīz divtik vairāk nekā vidēji ES, kā arī 22% no uzņēmumu īpašniekiem ir sievietes.

EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers norāda, ka Latvijas uzņēmumi gūst panākumus inovācijā un digitalizācijā, tādējādi stiprinot konkurētspēju un noturību.

Viņš skaidro, ka nākamais nozīmīgais solis būs pārvērst ar klimatu saistītās problēmas iespējās, palielinot ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos un ilgtspējīgos risinājumos.

“Apvienojot progresu tehnoloģiju jomā ar klimatrīcību, Latvija var kļūt par reģiona līderi, kas ir stabils ceļš uz ilgtermiņa izaugsmi,” norāda Nēhammers.