Tikmēr 52% respondentu atzīst, ka nekad nav devušies uz šīm pārbaudēm, lai gan vairāk nekā puse no viņiem par tām ir informēti.

Kopš 2022. gada, kad “Ergo” veica tādu pašu pētījumu, par 10 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri par skrīningu pieejamību zina, bet nav tos izmantojuši.

To šogad atzinuši 32% aptaujāto. Savukārt 20% norādījuši, ka nav pat informēti par vēža skrīningiem, un tieši tikpat daudz aptaujāto atbildējuši, ka skrīninga iespējas izmanto, taču neregulāri.

“Ergo” Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas Baltijā projektu vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš skaidro, ka kopumā šie rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nav pietiekami atsaucīgi vēža skrīningiem, kaut arī tiem ir milzīga nozīme laicīgā onkoloģisko slimību diagnostikā un līdz ar to – veiksmīgā ārstēšanā.

Piemēram, attiecībā uz krūts vēzi speciālisti norāda, ka, diagnosticējot to agrīnā stadijā, 90% gadījumu iespējams saglabāt krūts dziedzeri un dzīves kvalitāti.

“Taču vissatraucošākā aptaujas rezultātos ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu atbildēm – vīrieši mazāk izmanto iespēju veikt valsts apmaksātās, profilaktiskās vēža pārbaudes, lai gan prostatas vēža skrīnings ir gaužām vienkārši veicams – ar asins analīžu palīdzību.

Ir tikai jāsaņem nosūtījums uz analīzēm no sava ģimenes ārsta,” pauž Zvirgzdiņš.

Aptaujas rezultāti rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši dodas uz vēža profilaktiskajām pārbaudēm, turklāt pēdējo divu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par astoņiem procentpunktiem – 43% sieviešu norādījušas, ka uz skrīningu dodas regulāri.

Vienlaikus tikai 10% vīriešu atzinuši, ka regulāri veic vēža skrīningu. Savukārt neregulāri to dara 28% sieviešu un 11% vīriešu.

Divu gadu laikā par 16 procentpunktiem palielinājies to vīriešu skaits, kuri ir informēti par iespēju veikt profilaktiskās pārbaudes, taču tās neveic.

Šādu atbildi aptaujā snieguši 45% vīriešu un 19% sieviešu. Arī neinformētība par vēža profilaktiskajām pārbaudēm vīriešu vidū ir daudz lielāka – 31% vīriešu atzinuši, ka nav dzirdējuši par iespējām veikt skrīningus, kamēr no sievietēm šo atbilžu variantu izvēlējušās 9%.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka 2023. gadā sieviešu atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55%, bet krūts vēža skrīningam atsaucās 36% uzaicināto.

Savukārt zarnu vēža skrīningam, kas aktuāls abiem dzimumiem, 2023. gadā atsaukušies 26% iedzīvotāju – 28% sieviešu un 22% vīriešu.

Latvijā vēža savlaicīgas atklāšanas programmā iekļautas četras valsts apmaksātās pārbaudes – krūts vēža izmeklējums ar mamogrāfijas metodi (vienu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem), dzemdes kakla vēža pārbaude (vienu reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 67), zarnu vēža pārbaude jeb slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (vienu reizi divos gados sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem), prostatas vēža skrīnings (asins analīzes vienu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50-75 gadiem un vīriešiem no 45 gadu vecuma, ja ģimenes anamnēzē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis).

Dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Ja ārsts ir izvērtējis mamogrāfijas nepieciešamību un izsniedzis nosūtījumu pirms 50 vai pēc 68 gadu vecuma, arī šajā gadījumā mamogrāfijas izmeklējums būs valsts apmaksāts (jāmaksā tikai pacienta līdzmaksājums).

Atšķirība ir tajā, ka 50-68 gadu vecumā tiek sūtīti uzaicinājumi, tas ir, sievietes tiek aktīvi aicinātas veikt mamogrāfiju profilaktiski, arī, ja nav sūdzību vai izmaiņu veselības stāvoklī.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS 2024. gada janvārī, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.