Vasara jauniešiem Latvijā arvien biežāk nozīmē ne tikai atpūtu, bet arī iespēju nopelnīt pirmo naudu. Vecāku aptaujas dati rāda, ka aptuveni katrs trešais jaunietis vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem vasarā strādā vai plāno to darīt – daļa strādā oficiāli, daļa piepelnās ar nelieliem darbiem, bet daļa gatavojas pirmajai darba pieredzei.

Aptaujas dati rāda, ka 11% skolēnu vasarā strādā oficiāli jau ne pirmo gadu, 13% šogad plāno strādāt pirmo reizi, bet 15% pelna kabatas naudu, veicot nelielus darbus, palīdzot radiniekiem vai iesaistoties sezonas darbos, kas ļauj pakāpeniski iepazīt darba vidi. Redzams arī, ka pirmo darba pieredzi visbiežāk iegūst 11-14 gadu vecumā, bet aktīvāka iesaiste notiek 15-17 gadu vecumā.

Vienlaikus 53% jauniešu vasarā nestrādā, un aptaujas dati parāda trīs galvenos iemeslus.

Pirmkārt, 16% gadījumu tiek norādīts, ka dzīvesvietā skolēniem ir grūti atrast darbu. Šī problēma izteiktāka ir ārpus lielajām pilsētām, īpaši laukos un mazpilsētās, kur darba iespējas jauniešiem ir ierobežotas.

Otrkārt, nozīmīgs faktors ir vecums. No vienas puses, iespējas oficiāli strādāt jaunākajiem skolēniem ir ierobežotas, bet, no otras puses, vecāku vidū bieži ir uzskats, ka bērni šajā vecumā ir pārāk mazi, lai sāktu darbu.

Treškārt, daļa jauniešu nevēlas strādāt un dod priekšroku atpūtai, un vasara joprojām lielā mērā tiek uztverta kā brīvais laiks, ko pavadīt ar draugiem, hobijos vai ceļojumos.

Aptauja parāda arī atšķirības naudas lietošanā starp jauniešiem, kuri strādā, un tiem, kuri nestrādā.

Jaunieši, kuri pelna, biežāk rīkojas ar naudu mērķtiecīgi. Vairāk nekā puse jeb 55% no viņiem nopelnīto uzkrāj lielākiem pirkumiem, bet 6% atliek naudu ilgtermiņa mērķiem, piemēram, studijām vai nākotnei.

Savukārt kopumā jauniešu grupā dominē īstermiņa uzvedība, jo daudzi vairāk tērē nekā krāj, un daļa neveido uzkrājumus.

Aptauju pēc “SEB bankas” pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 1005 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem