“Latvijas restorāni jau septiņus gadus klīst pa ministrijām un darba grupām, bet netiek saklausīti. Samazināto PVN 12% apmērā sabiedriskajā ēdināšanā vārdos atbalsta visi, bet darbos vien retais,” akcentēts AS paziņojumā.

Šonedēļ iedzīvotāja iniciatīva par to tiks skatīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Šo virzību pozitīvi vērtē Saeimas deputāte Linda Matisone (AS), kura iepriekš spriešanai par samazinātā PVN piemērošanu uz Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdi bija aicinājusi restorānu industrijas pārstāvjus.

AS norāda, ka Lietuvā samazinātais PVN ēdinātājiem ļāva ierobežot ēnu ekonomiku un nozares apgrozījums pieauga divas reizes. Palielinājās arī darba vietu skaits un uzlabojās uzņēmumu pašu kapitāls.

“Nevis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir parādā nodokļus valstij, bet gan valsts ir parādā ēdināšanas nozarei.

Latvija ir tikai viena no trim Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ne ikdienā, ne pandēmijas laikā nav atbalstījusi restorānus un citus ēdinātājus ar samazināto PVN likmi,”

pauž deputāte Matisone.

Pandēmija, karš Ukrainā, inflācija un valsts vājais tūrisma mārketings rada kritisku situāciju ēdināšanas nozarē, un pēdējā laikā no tirgus ir aizgājuši vairāki populāri restorāni ar senu vēsturi, atzīmē AS.

Partiju apvienībā uzsver, ka ir būtiski, ka šī industrija pilda arī sociālo funkciju, jo nodarbina daudzus jauniešus un zemi kvalificētu darbaspēku.

AS pārmet Finanšu ministrija (FM), ka tā Latvijā nevēlas īstenot šādu risinājumu, lai gan FM pati nespējot piedāvāt nekādu alternatīvu nozares atbalstam.

Sabiedrība atbalsta samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, ko apliecina gan sabiedriskās domas aptaujas, gan vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva portālā “Manabalss.lv”, akcentē partiju apvienībā.