“Apvienotais saraksts” rosina likvidēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes
Opozīcijā esošais politiskais spēks “Apvienotais saraksts” (AS) nācis klajā ar rosinājumu likvidēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes.
LETA
Partija skaidro, ka valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība ir aktuāls sabiedrības darba kārtības jautājums.
Šajā sistēmā saskatāmas būtiskas negācijas, kas ir steidzami jārisina, neaprobežojoties tikai ar simboliskiem vai kosmētiskiem normatīvo tiesību aktu grozījumiem, teikts politiskā spēka paziņojumā presei.
AS deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu normu, uzdodod Ministru kabinetam un attiecīgo pašvaldību domēm līdz 2024.gada 31.decembrim izvērtēt to atbildībā esošo publisko kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību darbību.
Rosināts arī noteikt, ka pēc izvērtēšanas jālemj, vai attiecīgajā publiskajā kapitālsabiedrībā vai publiski privātajā kapitālsabiedrībā ir jāsaglabā padome, un, ja tā nav vajadzīga, to likvidēt.
Pieņemot lēmumu saglabāt attiecīgajā kapitālsabiedrībā padomes institūciju, katrā šādā gadījumā gan Ministru kabinetam, gan pašvaldības domei nolemt par iespējamo padomes locekļu skaita un to atlīdzības apmēra samazināšanu.
“Uzņēmumu padomes ir kļuvušas par pelēku bezatbildības zonu.
Par siltu, labi apmaksātu vietu, kur vairoties īpašai padomju nomenklatūrai. Godīgi jāatzīst, ka sistēma ir sapuvusi un ar kosmētiskām izmaiņām nepietiks.
Valsts un pašvaldību uzņēmumi ir visas sabiedrības īpašums, un padomes, kuru pastāvēšanas jēgu nevar pamatot, jālikvidē,” norādījis AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka premjere Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka nepieciešams pārskatīt to, cik lielas padomes ir konkrētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Ministru prezidente atklāja, ka ir uzdevusi Valsts kancelejai pārskatīt padomes locekļu skaitu kopumā un normatīvajos aktos iekļaut to, kā vispār tiek noteikts, cik lielas padomes vajadzīgas konkrētās kapitālsabiedrībās, kā arī pēc kādiem principiem tiek noteikts padomju un valžu atalgojums, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu.
Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.