AS deputāti aicinās grozījumiem piešķirt steidzamības statusu, lai regulējums varētu tikt attiecināts arī uz gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Grozījumus paredzēts iesniegt, lai stiprinātu Satversmē noteikto latviešu valodas lomu un veicinātu Latvijas pilsoņu informētību un politisko saliedētību, īpaši tik sabiedriski nozīmīgos notikumos, kā pašvaldību, Saeimas un EP vēlēšanas, uzsver politiskajā spēkā.

Kā ziņots, jau trīs partijas ir paziņojušas, ka nepiedalīties EP priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā. Tās ir partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV), Nacionālā apvienība (NA)  un AS.

Jau vēstīts, ka publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā.

Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā.

VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.

LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus. LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem.

Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.