Ņenaševa sprieda, ka sākotnēji šīs valdības priekšrocība bijusi jauneklīgums – jaunākā sieviete premjere, jauni ministri, jaunāki frakciju vadītāji un arī jauna enerģija.

Deputātes ieskatā, pirmie šīs valdības darbi ienesa jaunas vēsmas – notikusi virzība uz politiku, kuras centrā ir cilvēks.

Piemēram, pirmajā pusgadā tika ratificēta Stambulas konvencija, pieņemts partnerattiecību regulējums, ieviests banku virspeļņas nodoklis, atvieglota iedzīvotāju pāreja starp bankām, ieviests valsts atbalsts elektroenerģijas tarifiem un izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis.

“Šķita, ka būs pārmaiņas ne tikai politikas saturā, bet arī varētu mainīties pats politikas stils,” vērtēja deputāte.

Tomēr, kā norādīja Ņenaševa, drīz vien valdību “sāka testēt ikdienas realitāte”.

Deputātes ieskatā, brīdī, kad vajadzēja pāriet no sākotnējās inerces uz disciplinētu sadarbību, virsroku guva vecās politikas instinkti – vilcināšanās, izvairīšanās no atbildības, cerība, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis.

“Tomēr bez disciplinētas sadarbības nav iespējamas pārmaiņas. Kad dinamisku kopdarbu aizstāj “deķa vilkšana” – tas agri vai vēlu noved pie stagnācijas,” sacīja deputāte.

Ņenaševas ieskatā, tā saucamā “kokrūpnieku lieta” ir skandalozs apliecinājums nekvalitatīvam valdības darbam un drosmes trūkumam laikus prasīt atbildību.

Viņa atzīmēja, ka “Progresīvie” ziņoja Ģenerālprokuratūrai jau pie pirmajām aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem.

“Valdība savukārt ilgi vilcinājās pat ar dienesta pārbaudes iniciēšanu. Taču tieši šādās situācijās skaidri redzama atšķirība starp disciplinētu sadarbību un darbības imitāciju,” teica deputāte.

Ņenaševas ieskatā, šādās situācijās bija jāparāda līderība un skaidri jāpasaka, ka par slikti paveiktu darbu būs gan disciplināra, gan politiska atbildība.

“Pretējā gadījumā sabiedrībai tiek dots signāls – valsts pārvaldē var rīkoties pretēji sabiedrības interesēm – un par to nekas nebūs. Tas mazina uzticību valstij un nostāda muļķa lomā tos, kuri savu darbu dara godprātīgi,” teica deputāte.

Viņasprāt, tikpat nopietns signāls bijusi nespēja prasīt atbildību arī par “nodevību Stambulas konvencijas jautājumā”.

Pēc deputātes vārdiem, ja reiz valdība bija spējīga šo soli spert, ja reiz bija politiskā drosme to izdarīt, tad bija jābūt arī tikpat lielai gatavībai iestāties par šo vienošanos un prasīt atbildību no tiem, kuri no saviem solījumiem – par drošību sievietēm un bērniem – pēkšņi atkāpjas.

Ņenaševa savā uzrunā pieskārās arī veselības aprūpei. Viņasprāt, tieši šajā jomā vislabāk redzams, cik dārgi maksā ilgtermiņa risinājumu atlikšana.

Deputāte norādīja, ka veselības nozarē joprojām dominē “pagaidu lāpījumi un ikgadēja cīņa par izdzīvošanu”.

Pēc deputātes vārdiem, veselības sistēmu nevar vadīt no gada uz gadu, no strīda uz strīdu, no budžeta kompromisa uz budžeta kompromisu.

“Ir vajadzīga pārvaldības reforma un finansēšanas modeļa maiņa, kas ļautu slimnīcām plānot savu darbu stabilāk, ilglaicīgāk un neatkarīgāk no politisko ciklu nervozitātes,” teica Ņenaševa, norādot, ka tikai tā būs iespējams uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt rindas.

Valdībai ir jāspēj strukturāli pievērsties veselības jautājumam – vienam no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas cilvēku ikdienā, uzsvēra Ņenaševa.

Tomēr, viņasprāt, valdībai joprojām ir iespēja strādāt jēgpilni. Ņenaševa pauda, ka šī ir vienīgā darbspējīgā valdības kombinācija šajā Saeimā, kura, pēc viņas domām, ir pierādījusi, ka spēj reaģēt uz krīzēm un saklausīt cilvēkus.

Ņenaševa norādīja, ka šī ir valdība, kuras ikdienas darbs tiek testēts arī ģeopolitiski.

“Par spīti tam, esam nodrošinājuši skaidru ceļu uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, attīstījuši aizsardzības industriju, uzbūvējuši Sēlijas poligona pirmo kārtu un stiprinām austrumu robežu,” sacīja deputāte, norādot, ka arī ārpus aizsardzības nozares pēdējā gadā esot darbi, par kuriem varot būt gandarīti.

Starp tiem viņa minēja pārmaiņas muzeju nozarē, žurnālistu drošības uzlabošanu, ilgi diskutēto sabiedrisko mediju apvienošanu.

Savukārt satiksmes nozarē noslēgts līgums par jauno bateriju vilcienu iegādi, kas uzlabošot satiksmi ar reģioniem.

Ņenaševas ieskatā, valdībai vēl ir iespēja nostrādāt veiksmīgi, taču tas prasīs atteikties no vecās politikas instinktiem.

“Tas prasīs ieviest disciplinētu sadarbību, atkal panākt vienošanos par neatliekami darāmajiem darbiem un gatavību prasīt atbildību. Tikai tad valdība var atgriezties pie reālu pārmaiņu īstenošanas,” sacīja deputāte.

Kā vēstīts, Saeima šodien uzklausa Ministru prezidentes Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Ziņojumā sniegts pašvērtējums, ka līdz šim izdevies realizēt vai pozitīvi virzīt uz sasniegšanu vairāk nekā pusi no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP 2027) izvirzītajiem mērķiem.