Krauze pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem pavēstīja, ka partija izklāstījusi savu redzējumu par valdības veidošanu.

Krauze norādīja, ka ZZS ir gatava iesaistīties valdības veidošanā un vēlas “iespējami plašu” jauno valdību.

“Mums nav sarkano līniju, izņemot prokremliskos spēkus,” sacīja politiķis, piebilstot, ka viens no scenārijiem ir arī nonākšana pie mazākuma valdības.

Vienlaikus Krauze uzsvēra, ka jaunu koalīciju nevar izveidot, turpinot savstarpējos strīdus.

“Ir jāsāk strādāt pie prioritātēm un budžeta jautājumiem, jo valdība, kas balstās strīdos, nespēs efektīvi darboties,” izteicās politiķis.

Komentējot politisko situāciju, ZZS līderis norādīja, ka partija “Progresīvie” ieņēmusi asu pozīciju, tomēr domstarpību jautājums attiecas uz visiem politiskajiem spēkiem.

Pēc viņa teiktā, ir jūtams, ka “Progresīvie” šobrīd vairāk noskaņoti darbam opozīcijā.

Par ZZS virzīto premjera kandidātu Viktoru Valaini Krauze sacīja, ka viņš nepiedalījās konkrētajās sarunās, jo atradās bērēs.

Pašlaik sarunās neesot apspriests konkrēts amatu sadalījums.

Runājot par iepriekšējās valdības darbu, Krauze atzina, ka tajā bijušas būtiskas problēmas ar atbildības uzņemšanos un nozaru vadību.

Pēc Krauzes teiktā, problemātiskajās jomās jāvirza tādi cilvēki, kuri ir spējīgi tās sakārtot.

Viņš arī apliecināja, ka ZZS ir gatava uzņemties valdības vadību, vienlaikus esot gatava strādāt arī cita premjera vadītā valdībā.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs piektdien Rīgas pilī sācis politiskās konsultācijas ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem par turpmāko rīcību valdības krīzes apstākļos.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš “Progresīvie” aicināja prezidentu uzsākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju.

Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Pašlaik iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmušās NA, Zaļo un zemnieku savienība un “Apvienotais saraksts”, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp “Jauno vienotību”.