Federācija aptaujājusi endokrinologus, kardiologus un ģimenes ārstus, no kuriem 90% atzinuši, ka diabēta pacientu skaits Latvijā pieaug arvien straujāk, savukārt vairāk nekā 80% pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka diabēts Latvijā tiek atklāts arvien jaunākiem pacientiem.

Štelmane pauda, ka aptaujāto ārstu atbildes arī aktualizē novēršamo diabēta izraisīto komplikāciju jautājumu un nepieciešamību to risināt.

Proti – novēršamās diabēta izraisītās komplikācijas skar arvien lielāku pacientu daļu no tiem, kam uzstādīta šī diagnoze – šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 52% aptaujāto, bet 48% tam piekrīt daļēji.

Savukārt apgalvojumam, ka diabēta ārstēšanas iespējas Latvijā aizvadīto trīs gadu laikā ir uzlabojušās un atbilst starptautisko vadlīniju ieteikumiem, daļēji piekrīt ap 69% aptaujas dalībnieku, bet tikai nepilni 22% tam piekrīt pilnībā.

Visi respondenti ir vienisprātis, ka galvenais iemesls diabēta saslimstības un pacientu skaita pieaugumam ir neveselīgs dzīvesveids.

Kā otro biežāko iemeslu aptaujātie ārsti min neregulāru veselības pārbaužu veikšanu (gandrīz 80%), bet trešo – ārstu un speciālistu trūkumu (65%).

Saslimstības pieauguma vidū kā nopietns iemesls tiek minēts arī nepietiekams finansējums (43%), augsti pacientu līdzmaksājumi medikamentiem (30%) un efektīvu terapiju nepietiekama pieejamība (30%).

Kā biežākos ieteikumus diabēta aprūpes uzlabošanai ārsti min lielāka finansējuma piešķiršanu, starptautiskajām vadlīnijām atbilstošu jaunāko medikamentu un tehnoloģiju plašāku pieejamību un sabiedrības izglītošanu.

Pēc Štelmanes paustā, aptauja apstiprināja agrāk jau ne vienu reizi vien uzsvērto – pieaugoša diabēta pacientu skaita apstākļos nepieciešama izlēmīga un saskaņota rīcība diabēta aprūpes uzlabošanai.

Viņa atzina, ka pēdējos gados diabēta ārstēšanā Latvijā ir bijis noteikts progress, arī šogad Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta darba rezultātā ir nodrošināti vairāki ieguvumi diabēta pacientiem.

Tomēr, neraugoties uz to, nepieciešama kompleksa pieeja.

“Ir jāpiešķir lielāki resursi ārstu speciālistu pieejamībai, savlaicīgai diagnostikai, efektīviem, starptautiskajās vadlīnijās iekļautiem medikamentiem, kas palīdz novērst arī tādas smagas diabēta komplikācijas kā sirds un asinsvadu, nieru un acu slimības un ar šīm komplikācijām saistīto pāragro mirstību un nesamērīgo ekonomisko slogu.

Protams, ārkārtīgi liela loma ir arī sabiedrības izglītošanai, veselīgam dzīvesveidam un cilvēku spējai uzņemties atbildību par savu veselību,” uzsvēra Štelmane.

Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis reģistrēto gan 1., gan 2. tipa cukura diabēta pacientu skaits, sasniedzot 100 000 cilvēku.

Kopumā kopš 2010.gada 2. tipa cukura diabēta gadījumu skaits palielinājies par 31,2%, bet 1. tipa – par 26,2%.

Latvijā ir augstākā diabēta izplatība Baltijā:

Lietuvā šis rādītājs ir 3,8%, Igaunijā – 4,2%, bet Latvijā – 5%.

Lai apturētu saslimstības ar diabētu pieaugumu, nepieciešama rīcība diabēta pacientu ārstēšanas uzlabošanai un ar diabētu saistīto komplikāciju novēršanai.

Latvijas Diabēta federācijas rīkotā ārstu aptauja par saslimstību ar diabētu Latvijā un ieteikumiem pacientu ārstēšanas uzlabošanai tika veikta 2023.gada rudenī un 2024.gada sākumā, uzrunājot speciālistus visos Latvijas novados.

Aptaujas rezultātus Latvijas Diabēta federācija izmantos, gatavojot priekšlikumus veselības politikas veidotājiem un īstenotājiem.