Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.

Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem.

Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.

Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.

Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.

Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek pieļautā bezdarba periodā, viņš darbu pie jaunā darba devēja varēs uzsākt nekavējoties pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas.

Savukārt, ja ārzemnieks nav Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, darbu pie jaunā darba devēja viņš varēs uzsākt pēc izsaukuma apstiprināšanas vai, ja pieteikuma izskatīšanas termiņš tiek pagarināts, pēc 30 dienām no izsaukuma pieteikuma iesniegšanas dienas.

Grozījumi arī paredz, ka gadījumos, kad darba ņēmēja pieļautais bezdarba periods beidzas laikā, kamēr tiek izskatīts jaunā darba devēja izsaukuma pieteikums, personai būs tiesības turpināt uzturēties Latvijā līdz brīdim, kad tai tiks piešķirtas tiesības uzsākt nodarbinātību pie jaunā darba devēja.

Šāds regulējums novērsīs situācijas, kad personai administratīvās procedūras dēļ būtu pienākums izceļot no Latvijas, lai gan jaunās darba attiecības faktiski jau ir nodrošinātas, pauž ministrija.