Viņš skaidroja, ka aizsardzības finansējuma palielināšanu no 2% līdz 5% no iekšzemes kopprodukta valdība nolēmusi daļēji segt uz budžeta deficīta rēķina, izmaksas valsts budžetā iekļaujot pakāpeniski. Šāds risinājums izvēlēts, lai strauja izdevumu samazināšana vai nodokļu paaugstināšana neapturētu ekonomikas izaugsmi.

“Lēmums ir darīt to uz deficīta rēķina un pakāpeniski amortizēt šīs izmaksas valsts budžetā,” sacīja bijušais finanšu ministrs.

Tomēr 2030. gadā beigsies Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe aizsardzības izdevumu finansēšanai. Vienlaikus noslēgsies banku solidaritātes iemaksas periods, bet pilnā apmērā būs jāatjauno iemaksas pensiju otrajā līmenī.

Pēc Ašeradena teiktā, tobrīd būs nepieciešami 935 miljoni eiro. Viņš gan neprecizēja, kādās proporcijās šo summu varētu iegūt no ekonomikas izaugsmes, valsts izdevumu samazināšanas, jauniem nodokļiem vai aizņemšanās.

Ašeradens nodokļu paaugstināšanu sauca par pēdējo iespēju. Viņaprāt, lielas naudas summas izņemšana no tautsaimniecības varētu bremzēt izaugsmi, tāpēc vispirms būtu jāpalielina valsts pārvaldes efektivitāte un jāpārskata budžeta izdevumi.

Viņš arī uzsvēra, ka izdevumus nevajadzētu samazināt mehāniski. Tā vietā valstij būtu jāvērtē katra pakalpojuma izmaksas un sasniegtais rezultāts, piemēram, cik izmaksā viena bērna izglītošana, dokumenta izsniegšana vai pasažiera pārvadāšana.

JV jaunajā priekšvēlēšanu programmā apņēmusies valsts parādu saglabāt zem 55% no IKP. Kad Ašeradens kļuva par finanšu ministru, valsts parāds bija 44,4% no IKP, bet līdz 2025. gada beigām tas pieauga līdz 46,9%.

Ašeradens parāda pieaugumu pamatoja galvenokārt ar aizsardzības finansējuma celšanu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un 55% robeža ļautu saglabāt rezervi līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajam 60% slieksnim.