Valdībai 2024.gada budžets Saeimā jāiesniedz līdz 15.oktobrim, tādēļ partijām esot laika rāmis nākamās valdības izveidei. 

Ašeradena ieskatā tas esot ”diezgan reāls” termiņš, jo politiskām diskusijām par darāmajiem darbiem partijas veltījušas visu vasaru. Visos formātos esot runāts un nevajadzētu būt kādām lielām aizķeršanām. Brīdī, kad būs skaidrība par koalīcijas aprisēm, deklarācijas sastādīšanai vajadzētu ritēt diezgan raiti, apgalvoja finanšu ministrs.

Pēc Ašeradena vārdiem, ceturtdien, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iesniegs demisijas rakstu, no tā brīža iniciatīva tiek nodota Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rokās, un tad esot atkarīgs, kā prezidents organizēs šo procesu. 

Kā uzsvēra tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), Satversme nosaka, ka Valsts prezidents uzaicina konkrētu personu veidot valdību, un tad likuma kārtībā parlaments varot pietiekami ātri apstiprināt jauno Ministru prezidentu. Kā norādīja ministre, Saeimai pašlaik ir sesijas pārtraukums, taču 4.septembrī parlaments atsāk darbu un var valdību apstiprināt.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

JV trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, Zaļo un zemnieku savienībai – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

“Apvienotajam sarakstam” ir 15 parlamentārieši un Nacionālajai apvienībai – 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.