Viņš uzsvēra, ka tūrisma nozare eksportē pakalpojumus, kas rada ienākumus valstij, nodarbina desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī ik gadu ienes vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, tomēr politikas līmenī nozarei joprojām netiekot piešķirts “stratēģisks svars”.

Pēc Kalniņa teiktā, Igaunija un Lietuva tūrismā investē trīs līdz četras reizes vairāk nekā Latvija, tādēļ Igaunijā ienākošais tūrisms kā eksporta nozare ienes aptuveni divus miljardus eiro, bet Latvijā – nedaudz vairāk kā 1,2 miljardus eiro.

Viņš kā piemēru minēja, ka 2025. gadā Latvijā joprojām nav atjaunota regulāra prāmju satiksme ar Skandināvijas valstīm, bet Tallina un Klaipēda prāmju satiksmi attīsta kā “tūrisma un eksporta artēriju”, kas piesaista apmeklētājus un veicina kravu un pasažieru plūsmas.

Tāpat Latvijā sabiedriskās ēdināšanas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme joprojām ir 21%, kas ir viena no augstākajām Eiropā.

“Vairāk nekā 20 Eiropas Savienības (ES) valstis ēdināšanas pakalpojumiem piemēro samazināto likmi, lai veicinātu legālu nodarbinātību, mazinātu ēnu ekonomiku un uzlabotu konkurētspēju,” piebilda Kalniņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide joprojām ir pārslogota ar birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē attīstību un attur investorus.

Pēc viņa teiktā, valsts pārvalde pārāk bieži fokusējas uz kontroli, nevis uz rezultātu, radot sajūtu, ka uzņēmēju ir jāuzrauga, nevis jāatbalsta.

Kalniņš arī norādīja, lai tūrisms kļūtu par īstu Latvijas eksporta balstu, nepieciešamas piecas konkrētas rīcības.

Tostarp ir jāievieš ilgtermiņa valsts tūrisma mārketinga un attīstības programma, kas fokusēta uz eksportu un reāliem rezultātiem, paredzot investīcijas vismaz kaimiņvalstu līmenī.

Tāpat ir jāsamazina PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, sasaistot to ar ēnu ekonomikas mazināšanu un nodarbinātības pieaugumu, kā arī ir jāatjauno prāmju satiksme ar Skandināvijas valstīm, jo tas ir stratēģisks savienojums ar tirgiem, kas spēj dot tūlītēju ekonomisku efektu.

Kalniņš arī uzsvēra, ka ir jāatvieglo birokrātija, ieviešot vienkāršotu atļauju režīmu uzņēmējiem, kā arī jāiegulda savienojamībā un infrastruktūrā, jo katrs jauns maršruts vai prāmis nozīmē reālu eksporta pieaugumu un jaunas darba vietas.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.