Latvijas energosistēmas stabilitātei svarīgo iekārtu pārbaudes laikā elektroenerģijas un sprieguma kvalitāte tiks saglabāta atbilstoši standartam Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Elektroiekārtas, tai skaitā sinhronos kompensatorus, atbilstoši vienotām prasībām ikviens pārvades sistēmas operators ES pēc to uzstādīšanas pārbauda, lai pārliecinātos par to darbības nepārtrauktību dažādās situācijās, piemēram, kad notiek neplānoti sistēmas traucējumi.

Pārbaudes laikā AST radīs kontrolētus simulējošus apstākļus, izveidojot īslaicīgu īsslēgumu 330 kilovolti (kV) pārvades tīklā pie Grobiņas apakšstacijas.

Līdz ar to sagaidāms, ka izteiktāks sprieguma iekritiens būs novērojams Kurzemes reģionā.

Abi sinhronie kompensatori Ventspilī un Grobiņā tiks testēti vienlaicīgi, veicot tikai vienu pārbaudi. Līdzīgas pārbaudes jau veiktas arī Igaunijas un Lietuvas energosistēmās.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka pēc veiksmīgas Baltijas valstu pieslēgšanās Eiropas tīklam šobrīd rit tehniskie noslēguma darbi, kā piemēram, sinhrono kompensatoru pārbaude un elektroenerģijas uzkrājošo bateriju sistēmas izveide Rēzeknē un Tumē.

Baterijas no nākamā gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā.

“Kompensatoru pārbaude mājsaimniecību lietotājiem ietekmi neradīs, tāpēc nekādas darbības nav jāveic. Arī juridiskajiem lietotājiem – ja to elektroiekārtas nav jutīgas pret sprieguma iekritieniem, pārbaude paliks nemanāma. Tomēr sprieguma iekritums var ietekmēt lietotāju sprieguma jutīgās iekārtas, piemēram, uzņēmumiem tas var izraisīt ražošanas procesa traucējumus, radot produkcijas brāķi,” norāda Melnis.

AST valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, ka, lai pēc iespējas mazinātu neērtības saviem klientiem pakalpojumu sniegšanā un ražošanas procesu nodrošināšanā, AST ir sagatavojis plānotos pasākumus un pārbaudes veikšanai izvēlēta nakts stunda nedēļas nogalē.

Pārbaudes brīdī plānots īslaicīgs – līdz 200 milisekundēm – ilgs sprieguma iekritiens.

Gatavojoties Baltijas energosistēmu integrācijai Eiropas energosistēmā, Latvijā ar ievērojamu ES līdzfinansējumu kopumā ir uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.

No tiem pie pārvades tīkla ir pieslēgti kompensatori Ventspilī un Grobiņā, trešo – Līksnā paredzēts pieslēgt šogad rudenī.

Sinhrono kompensatoru stacijas nodrošina nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai.

Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā.

Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda ir 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri), tās nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes).

AST plānotā pārbaude ļaus pārliecināties par sinhrono kompensatoru nevainojamu darbību apstākļos, kad pārvades tīklā notiek neplānots tehnoloģisks traucējums, tajā skaitā īsslēguma izraisīts sprieguma iekritiens.

Plašāk ar ieteikumiem juridiskajiem lietotājiem var iepazīties KEM tīmekļvietnē.

AST koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 258,607 miljoni eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes – līdz 22,672 miljoniem eiro.

Savukārt AST mātesuzņēmuma apgrozījums pērn saruka par 2,5% un bija 154,011 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pieauga par 31,6% un bija 14,764 miljoni eiro.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.