Grozījumi izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas publiskās piekļuves vietas Baltijas jūrai.

Aizsargjoslu likums kopumā aizliedz būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, lai nodrošinātu krasta kāpu aizsargjoslas kā nozīmīgu dabas un ainavas vērtību aizsardzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi paredz papildināt likumā noteiktos izņēmuma gadījumus ar izņēmumu attiecībā uz nobrauktuvju pludmalē, dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūru vai sanitāru ēku būvniecību.

Tāpat, lai nodrošinātu antropogēnajai slodzei un cilvēku blīvumam atbilstošu sabiedrības piekļuvi jūrai, likums nosaka, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabas apstākļu dēļ.

Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu, likums noteiks, ka, ierīkojot mežā ne vairāk kā divu metru platu gājēju ceļus ar mīksto segumu vai koka dēļiem, to platību neatmežo, kā arī par šādu ceļu izbūvi nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.

Likums paredz atvieglot kārtību attiecībā uz krasta kāpu aizsargjoslā esošu ēku pārbūvi un atjaunošanu, kas potenciāli nerada būtisku ietekmi uz vidi.

Pašreiz likums nosaka, ka būvniecības ierosinātājam, atbilstoši normatīvajiem aktiem jāvēršas attiecīgajā Valsts vides dienesta (VVD) reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu par iecerēto darbību, savukārt VVD pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.

Ja ietekmes uz vidi novērtējums netiek piemērots, paredzētajai darbībai izsniedz VVD vides aizsardzības tehniskos noteikumus.

Šāda prasība attiecas uz jebkuru būvniecību, tai skaitā uz ēku atjaunošanu (piemēram, logu vai jumta seguma nomaiņai), sezonas būvēm (piemēram, vasaras kafejnīcām pludmalē), pludmales labiekārtojumam, gājēju ceļiem.

Tāpat likums nosaka izņēmuma gadījumus, kad turpmāk nebūs jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums tādām darbībām, kā esošo ēku atjaunošanai un pārbūvei, sezonas būvēm pludmalē, piemēram, pludmales kafejnīcām, un citiem labiekārtošanas elementiem, kā arī gājēju ceļiem.

Grozījumi mazinās administratīvo slogu attiecībā uz darbībām, kas neietekmē ūdens ņemšanas vietas funkcionēšanu un ūdens kvalitāti.

Piemēram, nebūs jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums būvniecībai, ja paredzēta pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai.