Sanāksmē tiks prezentēts Baltijas valstu nostājas dokuments attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) pagājušās nedēļas paziņojumu par Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumiem un atbalstu, kā arī diskutēs par kohēzijas politikas 2021.-2027. gada plānošanas perioda vidusposma pārskatā gūto pieredzi un mācībām.

Baltijas valstis kopīgajā dokumentā atzīst, ka Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumi EK paziņojumā ir identificēti korekti, tomēr to risināšanai nākamajā ES daudzgadu budžetā nepieciešami papildu resursi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsver, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam ir izšķiroša nozīme, lai līdzsvarotu drošības izmaksas un ekonomikas attīstības vajadzības.

Baltijas valstu nostāja paredz, ka Austrumu robežas dalībvalstis jau šobrīd nes lielu atbildību par visas Eiropas ārējās robežas drošību, un tās finansēšanai jābūt kopīgai un solidārai.

Latvijas ieskatā vidusposma pārskats un apstiprinātie programmas grozījumi jau šobrīd ļauj elastīgāk pielāgot investīcijas nacionālajām prioritātēm, tostarp drošībai un aizsardzībai.

Pietiekamas elastības iespējas ir nepieciešamas arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā, jo sociālekonomiskie un drošības izaicinājumi Latvijai kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalstij saglabāsies arī paredzamā nākotnē.

Lai efektīvi reaģētu uz jauniem izaicinājumiem, nākamā perioda regulējumam būtu jānodrošina plaša investīciju attiecināmība un elastība resursu pārdalē, jo īpaši krīžu gadījumos, paredz Latvijas pozīcija. Latvijai īpaši būtiska ir drošības prioritāšu iekļaušana papildus jau esošajām prioritātēm.

Latvija arī atbalsta ES Padomes secinājumus par EK paziņojumu “ES programma pilsētām: izaugsmes un labklājības veicināšana” un īpaši novērtē, ka tajā izcelta noturība, krīžu gatavība un pilsētu loma konkurētspējas stiprināšanā.

Sanāksmi rīko Kipra kā ES Padomes prezidējošā valsts.