2023.gadā Latvijā bija 61 500 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3700 jeb 5,7% mazāk nekā pirms gada.

Sievietēm bezdarba līmenis arī pērn saglabājas zemāks nekā vīriešiem, veidojot attiecīgi 5,4% un 7,6%.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2023. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem un bija 6,8%.

Ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 64 200 bezdarbnieku, kas ir par 2700 jeb 4,4% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits samazinājās par 400 jeb 1,1%, bet sieviešu skaits palielinājās par 3200 jeb 12,5%.

2023.gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (5,9%).

Tostarp ceturtajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija augstāks nekā Igaunijā (6,3%), bet zemāks nekā Lietuvā (7,5%).

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, par 900 palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, sasniedzot 33 700 jeb 55%, bet par 2500 samazinājās bezdarbnieku skaits, kuri bija bez darba 6-11 mēnešus, veidojot 10 600 jeb 17,3%.

Ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu gadu vai ilgāk, skaits gada laikā samazinājās par 1800 un 2023.gadā bija 17 000 jeb 27,6% no visiem bezdarbniekiem, kamēr 2022.gadā – 18 800 jeb 29,1%.

Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī 34 200 jeb 53,8% bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, bet 12 300 jeb 19,4% bija bez darba 6-11 mēnešus.

Tostarp ceturtajā ceturksnī bija 17 000 ilgstošo bezdarbnieku, kamēr trešajā ceturksnī – 15 800.

Pērn ceturtajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 26,8% un, salīdzinot, ar trešo ceturksni, tas pieauga par 1,2 procentpunktiem.

2023.gadā jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 12,3%, kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. No visiem bezdarbniekiem 7900 jeb 12,9% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 1900, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 2,2 procentpunktiem.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 13,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā trešajā ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits attiecīgajā periodā palielinājās par 100 un bija 8700 jeb 13,5% no kopējā bezdarbnieku skaita.

Kopš 2013.gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bijis zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2022.gadā tas bija par 0,8 procentpunktiem augstāks.

2023.gadā Latvijā bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Lietuvā 18,3%, bet Igaunijā – 17,3%, norāda statistikas pārvaldē.

Pērn 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Dati arī liecina, ka 2023.gadā 31,4% jeb 432 00 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tostarp ekonomiski neaktīvi bija 159 600 jeb 36,9% iedzīvotāju vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, proti, viņi nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu.

Salīdzinot ar 2022.gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2600 jeb 0,6%.

Pērn ceturtajā ceturksnī 31,4% jeb 430 400 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pieauga par 5400 jeb 1,3%.

Dati arī liecina, ka 2023.gadā 0,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2022.gadā – 1,2%).

2023.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20 300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 17 500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29 500 iedzīvotāju.

Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojumā piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.