Biedrības skatījumā, NA politiķis eskalē jau iepriekš sākto kampaņu, kuras pirmās pazīmes bija redzamas Dombravas vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Kampaņā iekšlietu ministrs vēršas pret cilvēktiesību aizstāvības organizācijām un tām organizācijām, kas strādā ar integrācijas jautājumiem, pauda biedrībā.

Draudi par Eiropas Savienības (ES) un valsts finansējuma atņemšanu vai neļaušanu to iegūt esot ministra reakcija uz kritiku par viņa publiskajiem izteikumiem un liecinot par politiķa nevēlēšanos ieklausīties un diskutēt par problēmjautājumiem cilvēcīgā, cieņpilnā un demokrātiskajai sabiedrībai piemērotā veidā, uzskata biedrība.

Ņemot vērā, ka GPB nav vienīgā organizācija, pret kuru ministrs vēršas, biedrība uzskata, ka ministra rīcība ir daļa no plašākiem centieniem ierobežot pilsonisko sabiedrību. Sadarbības ar GPB un “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu” apturēšana esot veids, kā tiek īstenota tieksme izslēgt nevaldības organizācijas no lēmumu pieņemšanas procesiem, vērtē organizācija.

GPB skatījumā, šāda rīcība ir pretrunā labas pārvaldības principam: lēmumi attiecībā uz nevaldības organizāciju izslēgšanu ir veikti, nesaskaņojot tos ar visām skartajām pusēm un nedodot iespēju atbildēt uz izvirzītajām apsūdzībām. Tas neatbilst arī memorandos noteiktajam, ka “visus jautājumus un domstarpības, kas saistītas ar memoranda izpildi, puses risina sarunu ceļā”, atzīmē biedrība.

“Kopumā tas ir signāls tiesības vājinošu tendenču izplatībai mūsu valsts valdībā, un tas apdraud mūsu visu iespējas dzīvot drošā un demokrātiskā valstī. Papildus tam šādas rīcības rezultātā tiek apgrūtināts organizācijas ikdienas darbs, radot reputācijas riskus organizācijai un graujot sabiedrības izpratni par ne tikai organizācijas, bet nevaldības sektora darbu kopumā. Ministrs izmanto arī populistisku retoriku, lai veicinātu naida un agresijas vilni pret organizāciju no savu atbalstītāju puses,” pauž biedrība.

Biedrība uzsver, ka ministra izteikumi par biedrības īstenotajiem projektiem nav precīzi un ir uzskatāmi par apmelošanu, jo rada priekšstatu, ka organizācija it kā nestrādā Latvijas likumdošanas ietvaros.

GPB patlaban neīsteno nevienu Iekšlietu ministrijas vai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu. Ministra minētās projektu aktivitātes un summas nesaskan ar GPB īstenoto projektu realitāti, apgalvo biedrība.

Šogad biedrība īstenoja kultūrorientācijas kursu projektu Ukrainas civiliedzīvotājiem par 64 986 eiro, kurā viens no galvenajiem nosacījumiem bija sadarbība ar Latvijas kultūras iestādēm. Viena no tām ir arī Rīgas cirks, kurā notika ukraiņu un latviešu bērnu sadraudzības zīmējumu konkursa apbalvošanas pasākums. Ministrs, apgalvojot, ka “nevalstiskās organizācijas par simts tūkstošiem izlikušās, ka ir integrējušas kaut kādus cilvēkus, vedot viņus uz cirku vai citām aktivitātēm”, vēršas tieši pret ukraiņu bērnu integrāciju Latvijā, uzsver biedrība.

Vienlaikus biedrībā norāda, ka visi GPB iepriekš īstenotie projekti ir veikti atbilstīgi projektu konkursu nolikumiem un to pārskati ir apstiprināti bez pretenzijām no finansētāju puses.

Jau ziņots, ka Dombrava lauzis iepriekšējo ministru noslēgtos Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandus ar biedrībām “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”.

Viņš norāda, ka abas organizācijas caur valsts budžetu un Eiropas Savienības fondiem ir saņēmušas simtiem tūkstošu eiro, par ko patlaban notiek pārbaudes.

Dombrava informē, ka sākta programmu analīze, kurās paredzēts finansējums arī no Iekšlietu ministrijas fondiem nevalstisko organizāciju finansēšanai. Ministrs apgalvo, ka ir realizēta virkne projektu par simtiem tūkstošu eiro. Izlases kārtā Finanšu ministrija ir apskatījusi vienu no šādiem projektiem un secinājusi, ka būs nepieciešams 100% apmērā visu naudu atmaksāt, jo esot saskatāmi rupji pārkāpumi.

Ministrija projektos saskata ļoti aizdomīgas aktivitātes, kur, iespējams, tiesībsargājošām iestādēm būs jāiesaistās attiecībā uz atsevišķiem projektiem, kuros nevalstiskās organizācijas par simts tūkstošiem eiro izlikušās, ka tās integrē cilvēkus, vedot viņus uz cirku vai citām aktivitātēm, apgalvo Dombrava.

Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka Eiropas Savienības fondi paredz vērtēt organizācijas, kas iesaistījušās projektu īstenošanā, lai tās neradītu draudus nacionālajai drošībai un tām būtu laba reputācija. “Ja mēs runājam par vienu šo konkrēto organizāciju, tad atgādināšu, ka tur ir notiesājošs spriedums pirmajā instancē. Tas vien jau ir izslēdzošs faktors, lai varētu saņemt finansējumu,” uzskata Dombrava.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, projekta “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem” partneri ir “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” un Latvijas Pašvaldību savienība.

Projektā plānots nodrošināt mācības 35 stundu apjomā 250 personām – sabiedriskā transporta termināļu un Valsts robežsardzes darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ārstniecības personām, izglītības darbiniekiem, kultūras darbiniekiem un jaunatnes lietu speciālistiem.

Projekts tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda mērķī “Likumīga migrācija un integrācija” aktivitātē “Starpkultūru komunikācijas mācības dažādu jomu profesionāļiem”. Projekts saņēma finansējumu atklāta konkursa rezultātā 246 755 eiro apmērā.