Uzņēmuma iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš atzīmē, ka patlaban populārajos viltoto tīklu uzbrukumos jeb “Evil Twin” Wi-Fi uzbrukumos kibernoziedznieki izveido viltotus bezvadu tīklus, kas vizuāli un tehniski ir gandrīz neatšķirami no īstajiem.

Šie uzbrukumi ir īpaši bīstami, jo tie ļauj uzbrucējam pārtvert paroles, maksājumu informāciju un citus sensitīvus datus, ierīces īpašniekam to nenojaušot.

“Bite Latvija”, atsaucoties uz mobilo iekārtu drošības apskatu “Zimperium’s 2025 Global Mobile Threat Report”, norāda, ka pasaulē ir aptuveni pieci miljoni nedrošu publisko Wi-Fi tīklu un aptuveni 33% lietotāju tiem regulāri pieslēdzas.

Tehnoloģiju kompānija pērn “Siemlus” pētījumā noskaidrojusi, ka 40% lietotāju, kuri izmantojuši publiskos Wi-Fi tīklus, ir saskārušies ar personīgās informācijas apdraudējumiem.

Lietotājam pieslēdzoties šādam tīklam, visa interneta datu plūsma tiek novirzīta caur uzbrucēja ierīci, ļaujot pārtvert paroles, maksājumu informāciju un citus sensitīvus datus vai pat inficēt lietotāja ierīci ar ļaunatūru.

Šāda veida uzbrukumi bieži tiek izmantoti tā dēvētajos “man-in-the-middle” uzbrukumos, kuros uzbrucējs nemanāmi atrodas starp lietotāju un interneta pakalpojumu.

Eriņš uzsver, ka “Evil Twin” uzbrukumi ir efektīvi, un šo uzbrukumu būtība ir ļoti vienkārša – vispirms uzbrucējs identificē esošu Wi-Fi tīklu un izveido tā identisku kopiju ar tādu pašu nosaukumu. Pēc tam lietotāji tiek pamudināti pieslēgties šim viltotajam tīklam, dažkārt pat mākslīgi atvienojot viņus no īstā tīkla.

Kad pieslēgums ir izveidots, uzbrucējs var uzraudzīt visu datu plūsmu, pārtvert paroles un citus nešifrētus datus, izplatīt ļaunatūru vai manipulēt ar šķietami drošiem savienojumiem. Lietotāji pieslēdzas šim tīklam, domājot, ka tas ir īsts, un tieši tāpēc uzbrukums bieži paliek nepamanīts.

Realitātē tehniski zinošs cilvēks nevar atšķirt, kurš tīkls ir drošs, turklāt ierīces nereti automātiski pieslēdzas brīvi pieejamiem tīkliem, kas šo risku vēl vairāk palielina.

Īpaši augsts risks ir vietās ar lielu cilvēku plūsmu, piemēram, lidostās, viesnīcās vai kafejnīcās, kur kibernoziedznieki var izveidot Wi-Fi tīklus ar identiskiem nosaukumiem kā reālajiem, piemēram, “Airport_Free_WiFi” vai “Hotel_Guest”.

Kopumā “Siemlus” pētījums atklāj, ka 23% lietotāju piedzīvojuši uzbrukumus lidostās, 20% – viesnīcās, bet 25% – restorānos un kafejnīcās, min “Bite Latvija”.

Uzņēmumā norāda, ka par iespējamajiem draudiem var signalizēt pēkšņs pieprasījums ievadīt e-pastu, tā paroli un bankas datus, lai izmantotu Wi-Fi, kā arī vairāki līdzīgi publiskā tīkla nosaukumi, piemēram, “Hotel_WiFi” un “Hotel_WiFi_Free”.

Arī lēns interneta savienojums, kam bieži pārtrūkst savienojums, vai nezināmu mobilo lietotņu un uznirstošu logu parādīšanās ierīcē var nozīmēt, ka notikusi pieslēgšanās viltotam tīklam.

Eriņš atzīmē, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā cilvēkiem sevi pasargāt, ir antivīrusa izmantošana ierīcē, kas automātiski ziņo par apdraudējumiem.

Viņš skaidro, ka drošība sākas ar apzinātu rīcību – no uzticamu tīklu izvēles līdz regulārai ierīču un programmatūras atjaunināšanai.