Runājot, kā Latvijā mazināt joprojām lielo dzērājšoferu skaitu, kuru nav izdevies pietiekami samazināt arī pēc kriminālatbildības ieviešanas, Dombrava intervijā aģentūrai LETA sprieda, ka tiesām būtu jāmaina prakse un jāpiespriež bargāki sodi. Šobrīd likumā ir paredzēts pietiekami lielas sankcijas, bet tas, ka tiesa piemēro maigus un dīvainus spriedumus, apdraud sabiedrību, jo šis dzērājšoferis atkal sēžas pie stūres, izteicās politiķis.

Teorētiski varētu nolikt policistu pie katra autoceļa un veikt pārbaudes, bet problēma ir dziļāka un psiholoģiska, tādēļ vienai daļai sabiedrības liekas pieņemami kārtīgi iedzert vai lietot narkotikas un sēsties pie stūres, izteicās Dombrava. Viņš kritizēja arī līdzcilvēkus, kas nenovērš sēšanos pie stūres dzērumā.

“Pēc manām domām, šādi cilvēki pat ir bīstamāki par tiem, kuri kaut kādās situācijās vienkārši kļūst agresīvi, jo viņu rokās ir ierocis, ar ko var nogalināt ne vienu vien cilvēku. Es tiešām izskatītu versiju, ka ilgtermiņā šādām personām tiktu nodrošināta piespiedu psiholoģiskā ārstēšana vai kaut kas tamlīdzīgs, jo tas nevar būt adekvāts cilvēks, kurš smagi piedzēries sēžas pie stūres,” sacīja ministrs.

Vaicāts, vai būtu nepieciešams ieviest līdzatbildību pasažieriem, kuri sēdušies dzērājšofera vadītā auto, ministrs pieļāva, ka arī tas var būt izskatāms variants, jo viņam nav skaidrs, kas cilvēkiem liek šādi rīkoties. “Turklāt dzērājšoferi tiek aizturēti uz šoseju posmiem, kur ir milzīga satiksme. Nu tur tiešām ir vistiešākā atbildība visiem, kas šajā automašīnā ir sēdušies,” sprieda Dombrava.

Savukārt tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) intervijā aģentūrai LETA sprieda, ka dzērājšoferu problemātiks risināšanā būtu jāvērtē arī preventīvais darbs. Viņaprāt, būtu svarīgi saprast, cik efektīvas ir sociālās kampaņas un vai tās patiešām uzrunā cilvēkus, nevis tiek īstenotas tikai formāli. Ministrs uzsvēra, ka sociālo tīklu laikmetā cilvēku uzmanību piesaistīt kļūst arvien grūtāk. Lai mainītu uzvedību, nepietiek tikai ar informācijas nodošanu, bet ir jāspēj radīt emociju un personīgu atbildības sajūtu.

Runājot par līdzbraucēju atbildību, Smiltēns sagaida, ka tuvākajā laikā būs pieejams Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izvērtējums ar secinājumiem. “Tas ir svarīgs jautājums, jo nepieciešams domāt ne tikai par tiem, kuri pie stūres sēžas reibumā, bet arī par cilvēkiem, kuri atrodas viņiem līdzās. Nereti tieši līdzbraucējs var novērst traģēdiju un izglābt dzīvības,” atzina ministrs.

2022. gada novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, probācijas uzraudzību un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.