Braže: Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, palielinot izdevumus aizsardzībai
Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un aizsardzību, palielinot izdevumus aizsardzībai; šajā ziņā NB8 valstis jau rāda labu piemēru, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
LETA
Kā informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, trešdien un ceturtdien Braže piedalījās ikgadējā NB8 ārlietu ministru sanāksmē.
Tās uzmanības centrā bija atbalsts Ukrainai, Eiropas drošības un NATO spēju stiprināšana, kā arī sankciju pret Krieviju stiprināšana.
Diskusijās piedalījās arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, informējot par aktuālajiem Eiropas Savienības pasākumiem sankciju jomā pret Krieviju, Ukrainas atbalsta pasākumiem un Tuvo Austrumu situācijas ietekmi uz enerģētiku.
Ministri bija vienoti, ka brīva, aizsargāta un demokrātiska Ukraina ir Eiropas drošības garantija, un pauda apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai visaptverošu militāro un praktisko atbalstu, atbalstu eirointegrācijas procesā, kā arī pēckara Ukrainas drošības stiprināšanā.
Līdztekus Ukrainas atbalsta pasākumiem, kur NB8 valstis ir starp lielākajiem palīdzības sniedzējiem, tika atzīmēts arī pašas Ukrainas ieguldījums Eiropas un globālajā drošībā ar savu ekspertīzi un militārajām tehnoloģijām.
Amatpersonas pauda gandarījumu par spēcīgas ES 20. sankciju kārtas apstiprināšanu, vienlaikus norādot uz nepieciešamību turpināt darbu pie 21. sankciju kārtas sagatavošanas.
Braže uzsvēra, ka uz Krieviju jāturpina nepārtraukts spiediens un izolācija gan politiski starptautiskajās organizācijās, gan lielos sporta un kultūras pasākumos, jo tikai tā var veicināt pārmaiņas un stiprināt globālo drošību.
Ārlietu ministre akcentēja nepieciešamību Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka ASV un cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams Eiropas drošības pamats.
Viņa vērtēja, ka ES aizsardzības centieniem tādējādi jābūt papildinošiem un NATO spējas stiprinošiem.
Tā kā visas NB8 valstis ir NATO sabiedrotās, diskusiju uzmanības lokā bija gatavošanās NATO samitam Ankarā, Turcijā.
Ministri bija vienisprātis, ka gaidāmajā samitā īpaši būtiski ir apliecināt alianses vienotību, 5. panta saistību nemainīgo nozīmi, apņemšanos turpināt sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kā arī demonstrēt progresu attiecībā uz aizsardzības izdevumu celšanu.
Sanāksmē pārrunāta situācija Tuvajos Austrumos un starptautiskie centieni Hormuza šauruma pieejamības nodrošināšanā.
Braže informēja par notiekošo darbu ANO Drošības padomē attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos.
Ministri uzsvēra nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotājus un nepieļaut turpmāku eskalāciju.
Tāpat ministri pārrunāja konflikta radīto ietekmi uz NB8 reģionu un pasākumus gan nacionālā, gan ES līmenī, reaģējot uz naftas produktu piegādes krīzi ar tās izraisītajām sekām.
Šogad NB8 sadarbību ārlietu jomā koordinē Igaunija.
Igaunija savā NB8 koordinācijas gadā noteikusi vairākas prioritātes, piemēram, sekmēt NB8 kā primārā Baltijas un Ziemeļvalstu formāta lomu viedokļu koordinēšanā par starptautiskās un reģiona darba kārtības jautājumiem, NB8 kā līdzīgi domājošu valstu tēla starptautiskās nozīmes un redzamības stiprināšanu, kā arī NB8 reģiona konkurētspējas palielināšanu un sadarbības sekmēšanu nozarēs ar uzsvaru uz aizsardzību, digitālajiem jautājumiem, ekonomiku, izglītību un kultūru.
NB8 ir neformāls sadarbības formāts, kurā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.