Sanāksmē puses apsprieda NATO Austrumu flanga stiprināšanu, drošības garantijas Ukrainai un gatavošanos NATO samitam Ankarā, Turcijā.

Sanāksmē piedalījās Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Dānijas un Igaunijas ārlietu ministri, kā arī Eiropas Savienības augstā pārstāve Kaja Kallasa. Tikšanās fokusā bija arī situācija Tuvo Austrumu reģionā.

Braže uzsvēra, ka Krievija hibrīddraudus īsteno arvien biežāk un agresīvāk ar mērķi testēt sabiedrotos.

Viņa secināja, ka cieša un koordinēta Baltijas jūras valstu sadarbība ir labākais veids gan prevencijai, gan draudu novēršanai.

Ārlietu ministre akcentēja, ka Latvija regulāri saskaras ar Krievijas hibrīddraudiem, piemēram, Krievijas ēnu flotes radītajiem apdraudējumiem jūras drošībai, kritiskajai jūras infrastruktūrai, videi un citiem objektiem, kā arī migrācijas instrumentalizāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežām.

Kopš 2022. gada Latvija robežas stiprināšanā ieguldījusi apmēram vienu miljardu eiro.

Braže uzsvēra nepieciešamību turpināt stiprināt NATO klātbūtni Baltijas jūras reģionā un Austrumu flangā, īpaši pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējas NATO militārajās misijās “Baltijas sardze” un “Austrumu sardze”

Diskutējot par Ukrainu, ārlietu ministre aicināja nodrošināt nepārtrauktu militāro un finansiālo atbalstu, kā arī Ukrainas prioritārās militārās vajadzības caur NATO iniciatīvu Ukrainas atbalstam “PURL”. Latvija līdz šim “PURL” iemaksājusi 17,2 miljonus eiro.

Braže arī uzsvēra Ukrainas eirointegrācijas nozīmi miera sarunu un miera garantiju kontekstā.

Runājot par situāciju Tuvajos Austrumos, ārlietu ministre akcentēja iedzīvotāju aizsardzības prioritāti un nosodīja Irānas neprovocētos uzbrukumus reģiona valstīm, kas rada draudus reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai.

Viņa uzsvēra, ka Latvija pilnībā solidarizējas ar Irānas tautu.

Vizītes laikā ministre tikās ar Eiropas robežapsardzes aģentūras “Frontex” izpilddirektoru Hansu Leijtenu, lai pārrunātu sadarbību cīņā pret Krievijas un Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju un nelegālo migrāciju uz Latvijas ārējās robežas.

Ministre tikās arī ar “Frontex” izpilddirektora vietnieci Aiju Kalnāju un citiem aģentūrā strādājošiem latviešiem.

Polija ir Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.