LOB Ūpju programmas Latvijā vadītājs Pēteris Daknis vērtē, ka ūpju populācijas stāvoklis Baltijā ir satraucošs.

Viņš uzsver, ka šobrīd nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp visām trim valstīm.

Kā skaidro Daknis, GPS raidītāju dati arvien skaidrāk parāda, ka ūpji nepazīst valstu robežas – atsevišķi putni pārvietojas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Tas ir iemesls, kāpēc arī sugas aizsardzībai jābūt pārrobežu, stāsta Daknis.

Pētnieki norāda, ka līdztekus ierastajiem aizsardzības pasākumiem var būt nepieciešama arī aktīvāka rīcība, tostarp nebrīvē audzētu ūpju izlaišana savvaļā un savvaļā dzīvojošo putnu piebarošana ligzdošanas laikā.

Lietuvā ūpju audzēšana nebrīvē un putnu izlaišana savvaļā jau tiek praktizēta.

Vienlaikus ilgtermiņā būtiskākais uzdevums ir uzlabot ūpju dzīves vidi un barības pieejamību, īstenojot plašākus ekosistēmu atjaunošanas pasākumus, norāda pētnieki.

Viņi uzsver, ka par ievērojamu draudu Baltijas ūpju populācijai atzīts noteikts elektrolīniju balstu konstrukciju veids Lietuvā.

Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīs konstrukcijas var izraisīt ievērojamu ūpju mirstību un, iespējams, veidot šķērsli putnu pārvietošanās ceļā starp Baltijas un Polijas populācijām.

Lai precīzāk novērtētu šī apdraudējuma mērogu, nepieciešams apzināt problemātisko konstrukciju tīklu Lietuvā, uzsver pētnieki.

GPS raidītāju dati, ko ūpju izpētē izmanto visās trīs Baltijas valstīs, ļauj precīzāk noteikt putnu bojāejas cēloņus un pārvietošanās paradumus.

Igaunijas pētnieku dati liecina, ka ūpji izvairās šķērsot lielas ūdenstilpes, tādēļ Somu līcis var darboties kā dabiska barjera starp Baltijas un Somijas ūpju populācijām.

Tajā pašā laikā GPS dati apliecina, ka Baltijas valstu ūpju populācijas ir savstarpēji saistītas – atsevišķi putni pārvietojas starp visām trim valstīm.

Tādēļ pētnieki uzskata, ka sugas aizsardzībai nepieciešama kopīga pieeja visā Baltijas reģionā.

Ornitologi vienojušies par nepieciešamību izveidot kopīgu Baltijas mēroga ūpju aizsardzības organizāciju, kas koordinētu ūpju pētniecību un aizsardzības pasākumus reģionā.

Tās mērķim būtu jābūt ne tikai populācijas saglabāšanai, bet arī tās atjaunošanās veicināšanai.

Pirmo Baltijas ūpju pētniecības un aizsardzības sanāksmi Latvijā organizēja ornitoloģijas ekspertu uzņēmums “EU Temporalis”.