Tostarp privātajā sektorā bija 10 700 brīvu darbavietu, kas ir par 2100 jeb 16,3% mazāk nekā 2024.gada otrajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā – 9400 brīvu darbavietu, kas ir par 1700 jeb 15,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

No visām Latvijā pieejamām darbavietām, proti, aizņemtajām un brīvajām kopā, 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,2%, bet privātajā – 1,7%.

2025.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 891 400 aizņemto darbavietu. Vidējais aizņemto darbavietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024.gada otro ceturksni, palielinājies par 1600 jeb 0,2%. Tostarp privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits palielinājies par 2900 jeb 0,5%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1300 jeb 0,5%.

Lielākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,3%.

No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 2,9%, ka arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 2,9% un apstrādes rūpniecībā – 2,4%.

Reģionos 2025.gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 3% jeb 14 500, bet mazākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latgalē – 1% jeb 700.

Vidzemē brīvas bija 1,3% jeb 1100, Zemgalē – 1,3% jeb 900 darbavietu, bet Kurzemē – 1,2% jeb 1000.