Sākotnēji samazināto akcīzes likmi dīzeļdegvielai bija plānots piemērot līdz šā gada 30. jūnijam, taču koalīcijas partijas 8. jūnijā vienojās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām.

Šogad 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka minētais likums tika veidots kā reakcija uz konfliktu Tuvajos Austrumos.

“Lai gan šodien pirmie kuģi izbrauc no Hormuza šauruma, tā nav pirmā reize, tādēļ tam nav garantija,” viņš norādīja.

Rokpelnis arī uzsvēra, ka degvielas cenas joprojām ir krietni augstākas nekā pirms konflikta sākšanās, tādēļ grozījumu iesniedzēji aicina saglabāt šo nodokļa likmes samazinājumu.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka patlaban dīzeļdegvielas cena ir zem diviem eiro, tādēļ likuma pagarināšanas gadījumā veidotos negatīva ietekme uz valsts budžetu.

Saglabājoties pašreizējam cenu līmenim, negatīvā ietekme būtu mērāma aptuveni 2,4 miljonu eiro apmērā mēnesī.

Vienlaikus FM pārstāvis piekrita, ka pastāv liela nenoteiktība, tādēļ ministrijas ieskatā negatīvas ietekmes rezultātā vajadzētu vērtēt kompensējošus mehānismus valsts budžetā reizi ceturksnī, piemēram, paredzot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis pauda, ka nestabilitāte energoresursu tirgos patlaban pastāv visās jomās, tādēļ šāda pieeja – turpināt akcīzes nodokļa samazinājumu – nodrošinātu stabilitāti.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs komisijas sēdē uzdeva vairākus jautājumus, piemēram, kādēļ akcīzes nodokļa samazinājumu plānots pagarināt uz sešiem mēnešiem, nevis trim mēnešiem, ja situācija sāk stabilizēties.

Rokpelnis uzsvēra, ka nenoteiktība pasaulē valda ilgi, tādēļ enerģijas un laika nolūkos termiņš ir noteikts ilgāk, lai tostarp palīdzētu bremzēt inflāciju.

“Ja, piemēram, novembra beigās degvielas cenas nonāks pagājušā gada līmenī, tad atgriezīsimies pie šī jautājuma,” viņš teica.

Likumā arī plānots precizēt, ka gadījumā, ja degvielas tirgotājam 2026. gada 31. decembrī noliktavā ir dīzeļdegviela ar samazināto akcīzes nodokļa likmi, no nākamā gada 1. janvāra tirgotājam šiem produktiem nav jāveic speciāla akcīzes inventarizācija.

Komisija atbalstīja grozījumus skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, kā arī vienojās ceturtdien, 18. jūnijā, pirms Saeimas sēdes skatīt likumprojektu otrajam lasījumam.

Grozījumus parakstījuši valdību veidojošās koalīcijas deputāti.

Jau ziņots, ka dīzeļdegvielas rekords tika sasniegts šogad nedēļā no 6. aprīļa līdz 12. aprīlim, kad dīzeļdegvielas vidējā cena bija 2,12 eiro par litru.

Latvijā 95. markas benzīna vidējās cenas rekords tika sasniegts 2022. gadā nedēļā no 14. līdz 20. jūnijam, kad 95. markas benzīna vidējā cena bija 2,104 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas vidējās cenas iepriekšējais rekords bija 2022. gadā nedēļā no 21. līdz 27. jūnijam – 2,108 eiro par litru.