Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu potenciālo konfliktpunktu skaitu, sākušies būvdarbi uz Liepājas šosejas (A9) no Brīvkalniem līdz Klīvēm 9,9 kilometru garā posmā.

No trešdienas, 20. maija, darbu zonās tiks ieviests ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā.

Plānots pārveidot kopumā 31 pieslēgumu pie Liepājas šosejas un 18 tiešos pievienojumus Liepājas šosejai slēgs, tostarp deviņi tiks slēgti pavisam, bet vēl deviņus pievienos paralēlajiem ceļiem, kuri tiks izbūvēti pie Dzilnuciema un Klīvēm.

Vienlaikus 11 pieslēgumi tiks aprīkoti ar papildu joslām, tostarp astoņi ar kreisajām nogriešanās, viens ar labajām ieskriešanās un viens ar abu veidu joslām.

Vēl divi pieslēgumi tiks pārbūvēti, atstājot tikai labā manevra iespēju.

Lai uzlabotu satiksmes drošību pie Dzilnuciema un Klīvēm plānots izbūvēt paralēlos ceļus un uzstādīt apgaismojumu.

Paralēlajos autoceļos maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 20 kilometri stundā, jo netiks izbūvēta atsevišķa infrastruktūra mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Šāds risinājums izvēlēts, jo paredzams, ka būs salīdzinoši neliels automašīnu skaits.

Gājēju un velosipēdistu infrastruktūru projekta ietvaros izbūvēs no Sēbruciema pagrieziena līdz Skārduciemam, bet ietves – pie Skārduciema un Lapsu pieturvietām.

Visā posmā atjaunos arī asfaltbetona segumu, pieturvietas, kā arī atjaunos Dzilnupes caurteku.

Darbus par 6 505 895 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veiks SIA “Vianova”, būvuzraudzību nodrošinās personu apvienība “BPU & IngWay”, projektu izstrādāja piegādātāju apvienība “SKPK-Tomus”, kurā ietilps SIA “Skepast & Puhkim”, Igaunijas “Skepast & Puhkim” un SIA “Tomus”.

Projektu realizēs ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā, kamēr valsts budžeta finansējums veidos 15% no projekta izmaksām.

Tāpat LVC vēsta, ka lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Daugavpils šosejas (A6), kur no Gosporiem līdz Nīcgalei ir divi luksoforu posmi, un no Kalniškiem līdz Ļūbastei ir ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā, uz Daugavpils apvedceļa mezglā un posmā līdz Sventei, kā arī uz Bauskas šosejas (A7) pie ievada Rīgā notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi un tiek arī izbūvēts gājēju un velosipēdistu infrastruktūras savienojums starp Ķekavu un Rīgu.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts reģionālajiem autoceļiem ir uz autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Vientuļi (P35) no Litenes līdz Balviem, uz autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) no Ozolaines līdz Bārbelei, kur posms pie Ozolaines ir slēgts tranzīta satiksmei un ir nodrošināts apbraucamais ceļš, uz autoceļa Ilmāja-Priekule-Plūdoņi (P114) no Priekules līdz Lietuvas robežai, uz autoceļa Valdgale-Roja (P126) no Valdemārpils līdz Rudei, kā arī uz autoceļa Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (P131), kur posmā no Tukuma līdz Ķesterciemam satiksmi regulē ar luksoforiem.

LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij.

Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.