Dunskis sacīja, ka jau patlaban ģenerālvienošanās teksts paredz par virsstundu darbu maksāt 50% no algas, taču darba devēji šo normu nevar piemērot, jo tā ir pretrunā ar Darba likumu.

“Darba devējiem dotas tiesības maksāt 50%, bet viņi šīs tiesības patlaban piemērot nedrīkst. Šo normu varēs piemērot, ja izpildās konkrētas prasības par nozares minimālo algu, ko arī paredz pušu komitejas lēmums,” skaidroja Dunskis.

Līdz ar to patlaban būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu jāveic atbilstoši vispārējai kārtībai 100% apmērā, jo nozares minimālā alga vairāk nekā gadu nav vismaz uz pusi lielāka kā valsts noteiktā minimālā alga, sacīja Dunskis.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas lēmums paredz, ka būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu varēs noteikt 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Ja ģenerālvienošanās noteiktā darba algas vai noteiktā stundas algas likmes apmērs ilgāk nekā gadu par vismaz 50% nepārsniedz valsts noteikto minimālo darba algu vai stundas algas likmi, būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu tiek noteikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam apmēram.

Jau ziņots, ka būvniecības nozares ģenerālvienošanās paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra nozarē saglabājas minimālā alga mēnesī 1050 eiro apmērā un minimālā stundas likme 6,29 eiro apmērā.

Šāda atlīdzība būs jāmaksā visiem būvniecībā nodarbinātajiem.

Tāpat pušu komiteja pērn oktobrī vienojās, ka no 2026. gada 1. janvāra studējošajiem un vienkāršo profesiju strādniekiem nevarēs maksāt mazāk par nozares minimālo algu.

Ņemot vērā, ka neviena no pusēm nav vienpusēji paziņojusi par ģenerālvienošanās pārtraukšanu, tā ir pagarināta līdz 2031. gada 31. decembrim.