Šorīt intervijā TV3 ministre uz vairākkārtējiem jautājumiem, kādu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) modelē potenciālo skolu tīklu pēc tam, kad būs stājušās spēkā jaunās prasības, tiešas atbildes nesniedza, vien sakot, ka skolu slēgšana paliek pašvaldību atbildība, ministrija ar pašvaldībām turpināšot strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas jautājuma, bet pašvaldības varot organizēt savu skolu tīklu atkarībā no tām pieejamā finansējuma apjoma.

Šogad 1.septembrī darbu Latvijā sākšot 550 skolas.

Kā ziņots, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Pēc IZM piedāvājuma, valstspilsētas un administratīvajos centros visās četrās minētajās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni.

Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni klasē.

Savukārt pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9.klasēm, bet vidusskolās arī tur būs jānodrošina vismaz 60 skolēni.

Ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tā ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases.

Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām – lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju.

Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.