“Corporate Solutions” pārstāvji klāsta, ka uzņēmums ir piedalījies vairākos ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotos sadarbības un uzņēmējdarbības attīstības braucienos.

Viens no tiem bija Latvijas IT klastera 2022. gadā organizēta biedru uzņēmumu tirdzniecības misija uz Uzbekistānu.

Vizītes rezultātā “Corporate Solutions” esot sākusi biznesa sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, bet vēlāk izveidoja IT resursu centru Uzbekistānā, lai nodrošinātu kvalificētus IT speciālistus Latvijas un starptautiskajiem projektiem.

“Corporate Solutions” valdes loceklis Aigars Ceruss, kuram kriminālprocesā iepriekš kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, apgalvo, ka Uzbekistānas speciālistu iesaiste vienmēr notikusi tikai tajos projektos, kuros to neierobežo vai neaizliedz normatīvie akti un iepirkumu dokumentācija.

“Corporate Solutions” neesot piedalījies ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanu sistēmu izstrādē, tāpēc runas par trešo valstu pilsoņu iesaisti to izstrādē esot absurdas.

Vienlaikus gan uzņēmumā atzīmē, ka līdz 2024. gadam spēkā esošais regulējums neparedzēja aizliegumus trešo valstu pilsoņu iesaistei un noteica tikai prasības uzņēmumiem, kas veic piegādes paaugstinātas drošības sistēmām.

Arī jaunais kiberdrošības regulējums neparedzot specifiskus ierobežojumus attiecībā uz Uzbekistānas pilsoņiem un primāri fokusēts uz aizliegumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

“Corporate Solutions” apgalvo, ka Uzbekistānas programmētāju iesaiste nav notikusi nevienā projektā jaunā kiberdrošības regulējuma laikā.

Visos projektos piekļuve esot bijusi stingri ierobežota pēc “need-to-know” principa, nodrošinot tikai konkrētu uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

“Corporate Solutions” klāsta, ka nodevumi pirms integrācijas sistēmā vienmēr ir testēti un pārbaudīti arī no drošības aspektiem.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka Uzbekistānas programmētājiem neesot pieejami reālie dati.

Jebkuras sistēmas drošību papildu testējot arī pasūtītājs, un šis pasākumu kopums novēršot jebkādu potenciālu drošības risku.

Jau ziņots, ka “Corporate Consulting” strādāja pie Saeimas vēlēšanu platformas tehniskās specifikācijas, kas tika iesniegta Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA).

Lai arī VDAA nodevumu pieņēma, taču vēlāk ar oficiālu ziņu informējusi uzņēmumu, ka tas netiks izmantots kā gala risinājuma pamats, apgalvo kompānijā.

Tādējādi nesot pamata apgalvojumam, ka “Corporate Consulting” bijis iesaistīts vēlēšanu platformas izstrādē.

LETA vēstīja, ka Valsts policija EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Šajā lietā apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots nu jau atstādinātajam publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam VDAA direktoram Jorenam Liopam un “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Cerusam, kurš vēlāk no apcietinājuma tika atbrīvots.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā.

Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Līdzīgas bažas par draudiem demokrātiskajiem procesiem ir izteikuši arī vairāki politiķi, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.