Direkcijā norāda, ka kiberuzbrukumā ietekmēti maksājumu kvītīs ietvertie personas dati, tostarp vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs, maksājuma summa, maksājuma veikšanas datums, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme, kā arī adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā adrese.

Vienlaikus CSDD vērš uzmanību, ka citi klientu personas dati netika ietekmēti, tostarp klienta telefona numurs, e-pasta adrese, bankas dati un pieejas informācija “e-CSDD”.

Patlaban CSDD e-pakalpojumos ir iespēja autorizēties tikai ar kādu no drošiem autentifikācijas risinājumiem – “eID”, “eParaksts mobile”, “eID Scan”, “Smart-ID” vai internetbanku.

Direkcijā skaidro, ka gadījumā, ja kopš 2008. gada ir veikts kāds maksājums par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem, pastāv iespēja, ka kiberuzbrukuma rezultātā varēja tikt skarti arī attiecīgā klienta personas dati.

Autorizējoties CSDD e-pakalpojumos “e.csdd.lv” un atverot sadaļu “Citi maksājumi” – “maksājumu vēsture”, ir iespēja apskatīt uz klienta attiecināmos maksājuma norakstus, proti, tajos atspoguļotos personas datus.

Patlaban vēl tiek precizēts un analizēts kiberuzbrukumā ietekmēto aktuālo personas datu kategoriju apmērs, jo ne visi ietekmētie dati ir aktuāli.

Direkcija aicina klientus ievērot kiberdrošības speciālistu ieteikumus, saglabājot īpašu piesardzību attiecībā uz savu personas datu izmantošanu.

Ar personas datiem var tikt veiktas dažāda veida krāpnieciskas darbības, tostarp pastāv risks, ka, izmantojot personas kodu, var tikt iniciēti autentifikācijas pieprasījumi ar tādiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem kā “Smart-ID”.

CSDD sadarbojas ar Valsts policiju, nodrošinot tās rīcībā pieejamo informāciju par notikušo kiberuzbrukumu, lai veicinātu kiberuzbrukuma veicēju identificēšanu un saukšanu pie atbildības.

Vienlaikus CSDD ir saglabājusi visu tās rīcībā esošo informāciju par kiberuzbrukumu, lai iesniegtu to Datu valsts inspekcijai ar incidentu saistīto apstākļu vispusīgai un pilnvērtīgai izvērtēšanai.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sociālajos tīklos vēsta, ka ielaušanās notika, izmantojot CSDD “Medical” platformu, kuru aptuveni 200 ārstu izmanto medicīnisko izziņu ievadīšanai transportlīdzekļu vadītājiem.

Viņš norāda, ka CSDD “Medical” piekļuve bija iespējama ar lietotājvārdu un paroli, vienlaikus piebilstot, ka CSDD bija jābūt drošai daudzfaktoru autentifikācijai.

Kulbergs atzīmē, ka CSDD bija līgums ar SIA “Tet” par serveru un pieslēguma kiberdrošību, bet ne par pašas CSDD lietotnes un programmatūras aizsardzību.

Vienlaikus kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” no 2026. gada janvāra līdz aprīlim bijusi piedāvājusi uzstādīt savus sensorus, kas automātiski identificē aizdomīgas anomālijas tīklā.

Par iespējamu nolaidību vai ļaunprātību ir iesniegts iesniegums prokuratūrā.

Tiesībsargājošajām iestādēm tagad ir jānoskaidro katras amatpersonas atbildība, norāda Kulbergs.

“CSDD bija visas iespējas ieviest augstākā līmeņa kiberdrošību: bija finanšu resursi, bija IT kapacitāte, bija zināšanas un speciālisti. Taču pašpārliecinātība, nolaidība un arogance pret kiberdrošības riskiem ir novedusi pie vienas no nopietnākajām valsts rīcībā esošo datu noplūdēm. Tas apdraud ne tikai cilvēku privātumu, bet arī iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts drošību,” kritizē Kulbergs, “brīdinājumi bija, bet tos neizmantoja.”

Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati.

Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Gan CSDD padome, gan arī kompānijas valde trešdien, 19. augustā, paziņoja par atkāpšanos.

Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi.

Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA “Tet” par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram, lūdzot Prokuratūras likumā paredzētajā kārtībā pārbaudīt CSDD amatpersonu rīcību datu drošības nodrošināšanā.

CSDD ir valsts akciju sabiedrība.

Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus.

Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.