2021. gadā kopējie izdevumi pensijām un pabalstiem bija par 229 miljoniem eiro lielāki nekā iepriekšējā gadā. Lielāko izdevumu daļu jeb 71% veidoja pensijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, izdevumi pensijām pieauga par 159 miljoniem eiro. 2021. gadā izdevumi pensijām pret iekšzemes kopproduktu bija par 0,3 procentpunktiem un pabalsti par 0,1 procentpunktu mazāki nekā iepriekšējā gadā.

2022. gadā vecuma pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,4%, bet ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs palielinājās par 14,6%.

Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2022. gadā bija par vidēji 57 eiro lielākas nekā 2021. gadā un sasniedza vidēji 450 eiro.

Vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3% lielāks nekā sievietēm. Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 300 eiro (17,4% vīriešu; 11,8% sieviešu) un pensijas lielākas par 500 eiro (49,8% vīriešu; 37,8% sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 300 līdz 500 eiro apmērā (50,4% sieviešu un 32,8% vīriešu).

Savukārt izdevumi sociālajai aizsardzībai 2021. gadā bija par vienu miljardu 183,1 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā.

Izdevumi veselības aprūpei 2021. gadā pieauga par 37,9%, bet slimības pabalstam pieauga par 28,8%, sasniedzot 312,5 miljonus eiro.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 37,2% bija ģimeņu un bērnu atbalstam. 2021. gadā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu – 500 eiro par katru bērnu vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina. Izmaksāts atbalsts 187,9 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem 375 900 bērnu.

Pērn izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9% un sasniedza 92,5 miljonus eiro, tajā skaitā 15,4 miljoni eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā, kamēr 2020. gadā – 12,4 miljoni eiro.

2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76 300 personu, un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 miljonus eiro. Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga par 25,1% un sasniedza 40,1 miljonus eiro.

Sociālās aizsardzības izdevumi, ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus, pērn veidoja 19,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā, kad bija 17,4%.

Salīdzinot 2021. gada pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm ar 2020. gadu, Latvijā tie pieauga par 1,8 procentpunktiem – no 17,1% 2020. gadā līdz 18,9% 2021. gadā -, savukārt Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem – no 19,2% 2020. gadā līdz 17,6% 2021. gadā un Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu – no 18,9% 2020. gadā līdz 16,8% 2021. gadā.